Iekšlietu ministrijas rosinātajās un Saeimas akceptētajās likuma izmaiņās arī uzskaitīti nodarījumi, kuru novēršanai un atklāšanai pieļaujama pasažieru datu apstrāde. Šie nodarījumi ir, piemēram, cilvēku tirdzniecība, bērnu seksuālā izmantošana un bērnu pornogrāfija, narkotiku nelikumīga tirdzniecība, ieroču nelikumīga tirdzniecība, korupcija, krāpniecība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kibernoziegumi, noziegumi pret vidi.
Tāpat pasažieru datus varēs analizēt, lai atklātu slepkavības, cilvēku orgānu tirdzniecību, personu nolaupīšanas, bruņotas laupīšanas, senlietu nelikumīgu tirdzniecību, hormonu un citu augšanas stimulatoru nelikumīgu tirdzniecību, radioaktīvu materiālu nelikumīgu tirdzniecību, sabotāžas, zagtu transportlīdzekļu tirdzniecību un rūpniecisku spiegošanu.
Nolemts arī paplašināt Drošības policijas struktūru, ieceļot datu aizsardzības speciālistu, kura kompetencē ietilps pasažieru datu apstrādes uzraudzība, datu aizsardzības pasākumu ieviešana, kā arī saziņa ar datu subjektiem.
Jau ziņots, ka pērn aprīlī stājas spēkā terorisma apkarošanai nepieciešamais Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums. Aviokompānijām pasažieru dati bija jāsāk iesniegt pasažieru datu reģistrā ne vēlāk kā līdz pagājušā gada 1.septembrim.
