Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosina zinātnes finansēšanai novirzīt daļu valsts uzņēmumu peļņas, liecina arodbiedrības sagatavotā informācija izskatīšanai trešdien notiekošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē.
LIZDA norāda, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansējumiem pētniecība Eiropas Savienībā (ES). Pēc "Eurostat" datiem, 2016.gadā tie bija 0,58% no valsts budžeta, lai gan vidēji ES tie ir 1,38%.
Arodbiedrībā uzsver, ka netiek pildītas Zinātniskās darbības likumā noteiktās norma, kas paredz, ka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ir ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no IKP.
Kā vienu no problēmām LIZDA norada to, ka netiek nodrošināts finansējums starpnozaru un starpdisciplinārajiem pētījumiem, kur nepieciešams finansējums vienam un tam pašam pētījumam no dažādām ministrijām. Arodbiedrības ieskatā, būtu nepieciešams iesaistīt visas ministrijas finansējuma novirzīšanai pētniecībai savā nozarē. Bet tas ir politiskās gribas jautājums.
LIZDA arī norāda, ka finansējumu zinātnei varētu rast valsts kapitālsabiedrībās. Arodbiedrība uzskata, ka normatīvajos dokumentos būtu jānosaka, ka no valsts kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 3% no valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītā maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu tiek novirzīti zinātnei.
Arodbiedrība vērš uzmanību arī uz faktu, ka zinātnieku slodzes veidošanas principi bieži ietver nevienlīdzību, pārslogotību, kas ir profesionāļu zaudēšanas un kvalitātes pazemināšanās risks. Turklāt īstermiņa līgumi, pārrāvumi līgumos nenodrošina atalgojuma stabilitāti, sociālās garantijas, adekvātu pensiju.
LIZDA rosina noteikt adekvātu zemākās mēneša darba algas likmi zinātnes darbiniekiem par pilna laika ekvivalentu, līdzīgi kā ir noteikta zemākā likme un tās ikgadējs palielinājums Ministru kabineta noteikumos pedagogiem. Arodbiedrība uzskata, ka būtu jāizveido darba grupa par slodžu harmonizāciju zinātnes personālam. Tāpat jādiskutē par pilna laika ekvivalentu aprēķināšanas kārtību un lietderīgumu.
"Nosakot zemāko atalgojumu par pilnu likmi, nedrīkstētu būt tā, ka no valsts budžeta finansētajos pētījumos vadošajam pētniekam ir 50% no profesora atalgojuma. Tas augstskolu - zinātnisko institūciju ikdienā rada situāciju, ka profesori nevēlas būt vadošie pētnieki un vairāk laika veltīt pētniecībai, jo par to saņem mazāku atalgojumu," atzīst LIZDA.
Arodbiedrība arī norādīja uz risku, ka pēc ES struktūrfondu finansējuma beigām 2020. gadā zinātne var saskarties ar izteiktu lejupslīdi. Zinātnisko projektu finansēšanas sistēmas problēma - augšupvērsto pētījumu finansējuma īpatsvars no kopējā publiskā projektu finansējuma ir ļoti neliels - 11%, kas nozīmē pārāk lielu paļaušanos uz ES fondu ieguldījumiem. Tas ievērojami atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, kurā valsts ieguldījumi fundamentālajā pētniecībā ir ievērojami augstāki. LIZDA rosina plānveidīgi palielināt valsts budžeta finansējumu zinātnei.
Šodien NTSP sēdē ietverts jautājums par finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Sēdē tiks arī uzklausīta LIZDA nostāja jautājumā aktuālajām problēmām zinātnē.
