KNAB portālu "Delfi" informēja, ka birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret četrām personām, tostarp Jūrmalas domes amatpersonu un Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu.
Kopumā noziedzīgos nodarījumos iesaistīta VI amatpersona, Jūrmalas pašvaldības amatpersona, fiziska persona, kā arī kādas komercsabiedrības valdes loceklis.
KNAB materiāli liecina, ka 2015. gada 23. februārī kādas komercsabiedrības valdes loceklis iesniedzis Jūrmalas domes amatpersonai adresētu iesniegumu,lūdzot pašvaldību izvērtēt un veikt teritorijas plānojuma izmaiņas, mainot statusu nekustamajam īpašumam. Savukārt neilgi pēc tam Uzņēmuma valdes locekļa radinieks piedāvājis Jūrmalas domes amatpersonai kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā.
2015. gada 18. martā radinieks piezvanījis domes amatpersonai un informējis viņu, ka vēlas parādīt dzīvokli, bet 2015. gada 19. martā komercsabiedrības valdes loceklis vēršas Veselības inspekcijā, lūdzot veikt nekustamā īpašuma novērtējumu un atzinuma izsniegšanu, lai to iesniegtu būvvaldē un varētu nodot to ekspluatācijā.
2015. gada 19. martā nekustamā īpašuma būvniecība tiek pabeigta. Tā paša gada 27. martā VI amatpersona veic pabeigtā objekta pārbaudi, bet izsniedz negatīvu atzinumu. Līdz ar to 2015. gada marta beigās uzņēmuma valdes loceklis ticies ar VI amatpersonu,lai noskaidrotu, kādi pasākumi jāveic, lai nodotu objektu ekspluatācijā.
2015. gada 1. aprīlī uzņēmuma valdes locekļa radinieks, sazinoties ar būvvaldes amatpersonu, gūst apstiprinājumu, ka Jūrmalas domes amatpersona par objektu sistemātiski interesējas, jautājot par problēmām un kavēšanās iemesliem. KNAB norāda, ka faktiski ar šādu rīcību Jūrmalas domes amatpersona uzrauga objektu personīgi, ietekmējot padoto lēmumus.
2015. gada 6. aprīlī Jūrmalas domes amatpersona sazinājusies ar uzņēmuma valdes locekļa radinieku ar mērķi noskaidrot, kad varētu apskatīt dzīvokli, un tā paša gada 29. aprīlī domes amatpersona, vienojoties ar radinieku, tikusies ar to objektā un veikusi dzīvokļa apskati.
2015. gada 6. maijā uzņēmējs telefonsarunās ar savu radinieku apstiprinājis, ka dosies uz VI un nodos alkohola pudeli – kukuli – VI amatpersonai. Tajā pašā dienā uzņēmējs personīgi iesniedzis atkārtotu pieteikumu VI, vienojoties ar inspekcijas amatpersonu par izbraukumu uz objektu, atstājot alkohola pudeli, par ko arī informējis savu radinieku. Divas dienas vēlāk radinieks piedāvājis iekārtot VI amatpersonas radinieku mācību iestādē, kam tā piekritusi.
2015. gada 13. maijā VI amatpersona veikusi objekta novērtējumu, aktā norādot patiesībai neatbilstošas ziņas, un nākamajā dienā sagatavojusi pozitīvu atzinumu, apzinoties, ka tas satur nepatiesas ziņas, kā arī iesniegusi to parakstīšanai vadītājai. Tajā pašā dienā radinieks saņēmis ziņu no uzņēmēja, ka no VI saņemts pozitīvs atzinums par objekta atbilstību nodošanai ekspluatācijā. Līdz ar to tajā dienā radinieks saticies ar VI amatpersonu un devies uz mācību iestādi, lai tiktos ar tās vadītāju.
2015. gada 15. maijā objekts nodots ekspluatācijā, bet 2015. gada 23. maijā uzņēmējs ticies ar Jūrmalas domes amatpersonu un nodevis tai dzīvokļa atslēgas. Savukārt 2015. gada 31. jūlijā VI amatpersona informējusi uzņēmēja radinieku, ka radinieks mācību iestādē nav ticis uzņemts.
2015. gada 13. augustā Jūrmalas domes amatpersona balsojusi par teritorijas plānojuma maiņu, kas attiecas uz nu jau ekspluatācijā nodoto objektu. Aptuveni mēnesi vēlāk, 2015. gada 12. septembrī, Jūrmalas domes amatpersona nodarbojusies dzīvokļa labiekārtošanu, kas bijis saņemts kā kukulis, bet 2016. gada 5. oktobrī aizturēta.
Šā gada 12. aprīlī KNAB pieņēmis lēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu uzņēmumam, bet 20. aprīlī lieta nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
KNAB informē, ka 24. aprīlī prokuratūra cēlusi apsūdzību VI amatpersonai, uzņēmējam un tā radiniekam, savukārt 27. aprīlī noziedzīgs nodarījumus, kurā iesaistīta Jūrmalas domes amatpersona, izdalīts atsevišķā lietvedībā un nosūtīts KNAB papildus apstākļu noskaidrošanai.
VI amatpersonu lūgts apsūdzēt pēc Krimināllikuma 320. panta 1. daļas par diviem noziedzīgiem nodarījumiem un Krimināllikuma 327. panta 2. daļas par vienu noziedzīgu nodarījumu. Valsts amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli Jūrmalas domē, lūgts apsūdzēt pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par diviem noziegumiem, bet kādu fizisku personu, kas ir radinieks, pēc Krimināllikuma 323. panta 1. daļas par diviem noziedzīgiem nodarījumiem un Krimināllikuma 323. panta 2. daļas par vienu noziegumu.
Komercsabiedrības valdes locekli lūgts apsūdzēt pēc Krimināllikuma 20. panta 4. daļas un Krimināllikuma 323. panta 1. daļas par vienu noziedzīgu nodarījumu un Krimināllikuma 323. panta 2. daļas – arī par vienu noziedzīgu nodarījumu.
Par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieprasītais, izspiestais, pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem. Savukārt par šīs darbības izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par dokumenta viltošanu vai par viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Par kukuļa došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai apsolītāja, vai citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai nodotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
KNAB aicina iedzīvotājus un uzņēmējus, kuru rīcībā ir ziņas par prettiesiskas labumu pieprasīšanas gadījumiem, sniegt šo informāciju KNAB Ziņojumu centrā Citadeles ielā 1, Rīgā (bezmaksas uzticības tālrunis: 80002070), knab@knab.gov.lv.
2016. gada 10. oktobrī portāls "Delfi" vēstīja, ka KNAB sācis kriminālprocesu par iespējamo Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu kukuļošanu. Kriminālprocess sākts par Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu prettiesiskajām darbībām, kas saistītas ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī iespējamo dokumentu viltošanu kāda uzņēmuma interesēs attiecībā uz uzņēmuma objekta nodošanu ekspluatācijā. Tāpat kriminālprocess sākts par iespējamo amatpersonu kukuļošanu minētā uzņēmuma interesēs, toreiz informēja KNAB.
Aptuveni tajā pašā laikā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš nāca klajā ar vairākām atklātām intervijām. Vienā no tām aģentūrai LETA uzņēmējs klāstīja, ka saistībā ar kāda akta parakstīšanu zvanījis bijušajam veselības ministram Guntim Belēvičam pirms būvobjekta Jūrmalā nodošanas ekspluatācijā.
"Ir man tur viena lieta - nododot objektu, katrā istabā bija jābūt invalīdiem pieejamām tualetēm. Vai tad tas ir noziegums, vai par to kāds ir jāliek cietumā?" retoriski jautāja Krūmiņš, uzsverot, ka "naudu nevienam par to nebija devis". Viņš gan turpināja, norādot, ka "pierunājis par parakstu", bet arī tur nekā krimināla neesot bijis.
Krūmiņš toreiz skaidroja, ka kopumā neko par šo lietu nezina, viņš vienkārši iedomājies par to, ko izmeklētāji tajā procesā varētu meklēt. "Es toreiz piezvanīju [bijušajam veselības ministram] Guntim Belēvičam, viņš savukārt piezvanīja vēl kādam, un man to aktu parakstīja. Es nevienam neko neesmu devis," vēlreiz komentēja Krūmiņš.
Jautāts, vai viņa meitai Maijai Čerņavskai ir kāda saistība ar šo kriminālprocesu, Krūmiņš solīja izrēķināties ar KNAB, ja tas vērsīsies pret viņa meitu.
Tāpat iepriekš VI vadītāja Aija Mežsarga apliecināja, ka KNAB 2016. gada 6. oktobrī saistībā ar kādu 2015. gada atzinumu par būvobjekta gatavību ekspluatācijai pratinājis divus VI Higiēnas novērtēšanas un monitoringa nodaļas darbiniekus, izņemti arī dokumenti.
Savukārt "TV3 Ziņas" vēstīja, ka, pēc neoficiālas informācijas, kriminālprocess varētu būt saistīts ar Krūmiņa ģimenes projektu - vērienīgo apbūvi Jūrmalā, Turaidas kvartālā. Tur uzceltus viesnīcas tipa apartamentus ar Krūmiņa ģimeni saistīts uzņēmums ekspluatācijā nodeva pagājušā gada maijā. Krūmiņš gan "TV3 Ziņām" noliedza, ka KNAB izmeklētāji viņam būtu uzdevuši jautājumus saistībā ar minēto būvobjektu vai kādiem maksājumiem Veselības inspekcijai.
2014. gada jūlijā Latvijas Radio vēstīja, ka Čerņavskai piederošais uzņēmums "MC Turaida Property" Jūrmalā par aizdomīgi lētu cenu izsolē iegādājies nekustamo īpašumu ekskluzīvā vietā, kur Krūmiņi attīsta viesnīcas kompleksu. Turklāt dienā, kad Jūrmalas domnieki lēmuši zemi atsavināt, Krūmiņš Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 15 000 eiro.
