Sanākušo vidū ir dažāda gadagājuma cilvēki. Vairāki bērni koncertu vēro, sēdēdami uz pieaugušo pleciem. Dažiem cilvēkiem rokās ir Latvijas karodziņi, bet jaunietēm galvās ziedu vainagi.

Brīvības pieminekļa pakāji aizvien rotā dienas gaitā noliktie ziedi.

Koncertā "Brīvības pieturas" piedalās solisti Elza Rozentāle, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Daumants Kalniņš, Juris Jope, Zigfrīds Muktupāvels, grupa "Rikši", aktieri Gints Grāvelis, Gints Andžāns, koris "Maska" un diriģents Jānis Ozols. Koncertu vada aktieris Artūrs Skrastiņš.

Piektdien visā Latvijā iedzīvotājiem tika piedāvāta plaša Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīta svētku programma. Daudzviet aizvien norisinās pēdējie pasākumi un koncerti.

Šajā dienā ikviens aicināts svinēt cilvēka un valsts pamatvērtību - brīvību, pacelt valsts karogu, pulcēties pie klāta galda, kavēties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un izvirzīt nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē.

Iedzīvotāji arī tika mudināti veidot Baltā galdauta svētkus - savā kopienā, ģimenē, pagalmā, draugu lokā vai darba vietā. Šajos svētkos baltais galdauts ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, svētku būtība ir kopā būšana un saruna. Baltā galdauta svētki ir Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju.

1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ar kuru atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi un 1940. gada 17. jūnijā notikušo PSRS armijas ienākšanu Latvijā deklarācija pasludināja par starptautisku noziegumu.

Ar šo lēmumu Augstākā padome atjaunoja Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti un noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien Nacionālo bruņoto spēku parādē Madonā sacīja, ka pirms 28 gadiem mūsu tautas gara spēks uzveica milzīgu pārspēku, mūsu valstgriba pārspēja vienu no sava laika varenākajām impērijām. "Mēs nezinājām, ko nesīs nākamā diena, bet ticējām, ka tā būs labāka diena brīvā valstī," teica valsts vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka demokrātijas vārda arī šodien ikviens ir aicināts domāt, piedalīties un vajadzības gadījumā arī cīnīties gan par savām un sava novada interesēm, gan par mūsu kopīgo labklājību.

Prezidents novēlēja ikvienam sirdīs un darbos būt kā karavīriem, kuri ar nesalaužamu degsmi gatavi stāvēt sardzē par Latvijas brīvību. "Veidosim un sargāsim savu brīvo, demokrātisko valsti katru dienu!" pauda amatpersona.