Ārlietu ministrija (ĀM) līdzekļus no neparedzēto gadījumu maciņa pieprasījusi tamdēļ, ka tās rīcībā esošie resursi nav pietiekami, lai šajās vēstniecībās pieņemtu vīzu pieteikumus atbilstoši pieprasījumam un kvalitatīvi un savlaicīgi tos apstrādātu.
Indijas jaunieši tiecas studēt Latvijā
Latvijas vēstniecībā Indijā būtiski audzis saņemto nacionālo jeb ilgtermiņa vīzu pieteikumu skaits no studentiem, kuru ieceļošanas mērķis ir profesionālās vai augstākās izglītības iegūšana Latvijā. Pēdējos gados izglītības eksports ir viens no Latvijas prioritārajiem darba virzieniem Indijā, un īpaši straujš studentu vīzu pieteikumu skaita pieaugums novērojams pēc ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizītes Indijā pērn novembrī, kad sadarbības paplašināšana izglītības jomā tika pārrunāta ar vairākām augsta līmeņa amatpersonām, skaidro ĀM.
2016. gadā Latvijas vēstniecībā Indijā tika pieņemti 300 ilgtermiņa vīzu pieteikumi, bet 2017. gadā - jau 1506. Šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas vēstniecībā Indijā saņemti jau gandrīz 600 vīzu pieteikumi. ĀM lēš, ka šogad Indijā tiks apstrādāti vismaz 2000 studentu vīzu pieteikumi, savukārt 2019. gadā un turpmāk – 2500 pieteikumi ar nosacījumu, ka vēstniecībai tiks piešķirti pietiekami resursi vīzu pieteikumu apstrādei.
Valsts nodevās par ilgtermiņa vīzu pieteikumu izskatīšanu Latvijas vēstniecībā Indijā 2016. gadā tika iekasēti 18 000 eiro, 2017. gadā – 90 360 eiro. Ja vēstniecībai tiks piešķirti pietiekami resursi, tiek prognozēts, ka 2018. gadā valsts nodevās tiks iekasēti vismaz 120 000 eiro, savukārt 2019. gadā un turpmāk – aptuveni 150 00 eiro, rēķina ĀM. Ministrija arī vērš uzmanību, ka ārvalstu studenti sniedz būtiskus ienākumus Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
Vēstniecība Indijā sedz plašu konsulāro apgabalu, kas ietver Indiju, Bangladešu, Maldīvu salas, Mjanmu, Nepālu un Šrilanku. Studentu vīzu pieteikumi galvenokārt tiek saņemti no Indijas, Šrilankas un Bangladešas.
Kopš Latvijas vēstniecības Indijā atvēršanas 2014. gadā ar konsulārajiem jautājumiem strādā viens diplomāts. Vēstniecība izskata arī Šengenas vīzu pieteikumus, pieņem uzturēšanās atļauju pieteikumus un sniedz citus konsulāros pakalpojumus, kā arī konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās Latvijas valstspiederīgajiem. Tomēr ilgtermiņa vīzu pieteikumu apstrāde un izvērtēšana veido lielāko vēstniecības konsulārā darba apjomu.
ĀM skaidro, ka darbs ar vīzu pieteikumiem Indijā ir specifisks. Ņemot vērā augstos imigrācijas riskus, visi ilgtermiņa vīzu pieteicēji no Indijas un Šrilankas tiek intervēti, bet studentiem no Bangladešas nepieciešamas padziļinātās intervijas klātienē. Lai studentiem nebūtu jāierodas vēstniecībā, intervijas tiek veiktas attālināti ar "Skype", bet interneta sakari Indijā ir nestabili un ar regulāriem pārrāvumiem, kas padara intervēšanu laikietilpīgu. Bieži novērojamas problēmas saistībā ar neprecīzi noformētajiem dokumentiem, Latvijas ilgtermiņa vīzas pieteikuma anketa nav elektroniski nolasāma, un tā ir jāievada informācijas sistēmā manuāli. 12-13 stundu laikā iespējams apstrādāt tikai 30 vīzu pieteikumus. Līdz ar to viena vīzu pieteikuma apstrāde Indijā aizņem vairāk resursu nekā vidēji viena pieteikuma apstrāde citās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
Pašreizējo situāciju, kad vienā mēnesī Latvijas vēstniecībā Indijā tiek saņemti vairāk nekā 400 vīzu pieteikumi, ĀM vērtē kā ārkārtas, jo vienai konsulārai amatpersonai nav iespēju apstrādāt tik daudz pieteikumu.
ĀM skaidro, ka tā līdz šim jau izmantojusi vairākus risinājumus, piemēram, izveidota viena papildu vietējā līgumdarbinieka vieta, kā arī uz laiku uz Indiju sūtīti papildu darbinieki, izdevumus sedzot no vēstniecību līdzekļiem. Šogad tika plānots īstermiņa komandējumos nosūtīt kopumā četrus darbiniekus. Tomēr straujā vīzu pieteikuma skaita pieauguma dēļ 2018. gadā īstermiņa komandējumos nosūtīti jau trīs papildu darbinieki, un pirms rudens semestra sākuma būtu nepieciešams īstermiņā komandēt vēl papildus darbiniekus.
Līdz ar to ĀM secina: lai varētu izskatīt vīzu pieteikumus atbilstoši Latvijas mācību iestāžu pieprasījumam un novērstu ārkārtas situāciju, Latvijas vēstniecībā Indijā nepieciešams izveidot vienu terminētu diplomāta un vienu terminētu vecākā referenta amata vietu no jūlija sākuma līdz gada beigām.
Ķīnā aug interese par tūrismu uz Latviju
Savukārt Ķīnā ĀM prognozē strauju tūristu vīzu pieprasījuma kāpumu.
2016. gadā Latvijas vēstniecībā Ķīnā tika pieņemti 2044 vīzu pieteikumi, savukārt 2017. gadā – 2419 pieteikumi. ĀM lēš, ka 2018. gadā apstrādāto vīzu pieteikumu skaits sasniegs 3000, savukārt 2019. gadā un turpmākos gados – 3500 pieteikumu ar nosacījumu, ka vēstniecībai tiks piešķirti pietiekami resursi vīzu pieteikumu apstrādei.
Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu Latvijas vēstniecībā Ķīnā 2016. gadā tika iekasēti 122 640 eiro, 2017. gadā – 145 140 eiro. ĀM lēš, ka 2018. gadā valsts nodevās tiks iekasēti 180 000 eiro, bet 2019. gadā un turpmāk – 210 000 eiro. Ministrija atzīmē, ka ienākumus Latvijas budžetam nodrošina ne tikai iekasētās valsts nodevas, bet arī ārvalstnieku tēriņi, uzturoties Latvijā.
Latvijas vēstniecība Ķīnā sedz plašu konsulāro apgabalu, kas ietver Ķīnu, Bruneju, Butānu, Indonēziju, Kambodžu, Dienvidkoreju, Laosu, Malaiziju, Mongoliju, Singapūru, Taizemi un Vjetnamu.
Pašlaik Latvijas vēstniecībā Ķīnā ar konsulārajiem jautājumiem strādā viens diplomāts, kura atbildības sfērā ir ne tikai konsulārie jautājumi, bet arī izglītības un administratīvie jautājumi.
Vīzu pieteikumu izvērtēšana veido lielāko vēstniecības konsulārā darba apjomu (apmēram 70%), lai gan vēstniecībā tiek pieņemti arī uzturēšanās atļauju pieteikumi un sniegti citi konsulārie pakalpojumi, kā arī konsulārā palīdzība ārkārtas situācijās.
Patlaban situācijā, kad vienā mēnesī Latvijas vēstniecībā Ķīnā tiek saņemti vairāk nekā 170 vīzu pieteikumu, konsulārais darbs tiek veikts paaugstinātas noslodzes un virsstundu apstākļos.
Pieaugot tūristu plūsmai no Ķīnas, kā arī studentu vīzu pieprasījumam, Latvijas vēstniecībā Ķīnā vairs nevarēs tikt nodrošināta savlaicīga un kvalitatīva vīzu pieteikumu apstrāde un izskatīšana, secina ministrijā.
ĀM arī norāda, ka līdz šim tā izmantojusi pagaidu risinājumus, piemēram, uz Latvijas vēstniecību Ķīnā gada noslogotākajā laikā tiek nosūti papildu darbinieki, un šie izdevumi tiek finansēti no vēstniecību līdzekļiem. 2017. gadā uz Latvijas vēstniecību Ķīnā tika īstermiņā komandēti divi darbinieki.
Tomēr tagad ĀM ieskatā nepieciešams Latvijas vēstniecībā Ķīnā izveidot vienu terminētu vecākā referenta amata vietu no jūlija sākuma līdz gada beigām.