Kultūras ministrija (KM) nevar piekrist vairumam no Valsts kontroles (VK) likumības un lietderības revīzijas ziņojumā "Kāda ir valsts loma profesionālā teātra un mūzikas mākslas jomā" izdarītajiem secinājumiem, portālu "Delfi" informēja ministrijas preses sekretāre Lita Kokale.
KM pārstāvji atgādina, ka kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana atzīta par vienu no visaugstāk novērtētajiem "Nacionālā Attīstības plāna 2020" mērķiem, īpaši izcelts pēdējos trīs gados aizvien pieaugošais kultūras pasākumu apmeklējums.
"Šis sasniegums neapšaubāmi ir arī visu 14 ministrijas kapitālsabiedrību mērķtiecīgas darbības rezultāts, turklāt nedrīkst piemirst, ka lielu daļu darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma valsts teātri un koncertorganizācijas nopelna paši," uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
"Revīzija izdarīta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu procesu veikšanas laikā – par laika periodu no 2014. līdz 2017. gadam - kad tika pieņemts jauns speciālais likums, kā arī no tā izrietošie Ministru kabineta (MK) noteikumi un izstrādātas vadlīnijas dažādu kapitālsabiedrību pārvaldības procesu nodrošināšanai," norāda Vilsone, sacīdama, ka objektīvākus un visaptverošus secinājumus par šīs reformas plusiem un mīnusiem, tās nestajiem ieguvumiem sabiedrībai būtu iespējams izdarīt, veicot revīziju pēc reformas pabeigšanas, nevis tās laikā.
KM arī nepiekrīt slēdzienam, ka tās kapitālsabiedrībām izvirzītie stratēģiskie mērķi netiek saistīti ar kultūrpolitikas prioritātēm un neiekļauj teātra un mūzikas nozares stratēģijās norādīto kapitālsabiedrību unikalitāti.
Katras KM kapitālsabiedrības darbības unikalitāte, kā skaidro ministrija, tiek atspoguļota vidēja termiņa darbības stratēģijās, kas izstrādātas, ņemot vērā plānošanas dokumentos noteikto. Tāpat ministrija atgādina, ka kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskos mērķus 2015. gada 22. decembra sēdē līdz ar protokollēmumu "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja" definējusi valdība, un arī citu nozaru ministriju pārraudzībā esošo viena rakstura un vienādas specifikas kapitālsabiedrību vispārējie stratēģiskie mērķi ir līdzīgi un vispārīgi.
"Lai arī Valsts kontrole savā ziņojumā atzīmējusi, ka tikai trim no 14 KM kapitālsabiedrībām ir apstiprinātas darbības stratēģijas, atbilstoši Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām tās izstrādājušas jeb darbu turpina visas profesionālā teātra un mūzikas mākslas iestādes; KM veic un turpina veikt gan stratēģiju izstrādes, gan saskaņošanas un apstiprināšanas procesu kontroli," skaidro Kokale.
"Tāpat KM nevar pilnībā piekrist, ka tās kapitālsabiedrībām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu un sasniedzamo rādītāju kopums ir vispārīgs, neietver kvalitātes prasības un netiek saistīts ar valsts budžeta finansējumu to īstenošanai. Kapitālsabiedrībām deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi precizēti ar tām noslēgtajos līdzdarbības līgumos un ir skaidri noteikti atbilstoši kultūrpolitikai, turklāt to izpildes kontrolei noteikti arī novērtējuma kritēriji – tie ietver vairākus konkrētus un izvērtējamus pasākumus, kas izteikti ar sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, " saka Kokale, sacīdama, ka šim aspektam KM pastiprinātu uzmanību pievērsusi šogad; izskatot 2018. gada rezultātus, KM īpaši uzraudzīs to izpildi.
Viņa paskaidro, ka KM nevar piekrist arī Valsts kontroles norādījumam, ka nav veikts rūpīgi izsvērts, visaptverošs profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējums, vērtējot valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās. KM, kā uzsver Kokale, 2015. gadā iesniedza MK izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un priekšlikumus par turpmāko darbību; Finanšu un Tieslietu ministrijas, kā arī Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) to saskaņoja bez iebildumiem un 2015. gada 22. decembra sēdē valdība lēma saglabāt valsts līdzdalību KM pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās.
KM, kā stāsta preses pārstāve, sniedza informāciju par kapitālsabiedrību darbību, veikto pārraudzību tajās arī iestāšanās sarunu OECD ietvaros un nesaņēma aizrādījumus ne no OECD, ne PKC.
"Pēc Valsts kontroles ieteikumiem KM pastiprinās uzraudzību pār kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes un apstiprināšanas procesu kontroli un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasību izpildes uzraudzību attiecībā uz informācijas publiskošanu kapitālsabiedrību tīmekļvietnēs. Tāpat KM izstrādās jaunu iekšējo normatīvo aktu, kurā tiks noteikta valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība Latvijas Nacionālajai operai un baletam un Rīgas cirkam," sola Kokale.
ZIņots, ka sabiedrībai joprojām ir mazas iespējas pārliecināties, cik efektīvi ar nodokļu maksātāju naudu tiek sasniegti valsts kultūrpolitikas mērķi profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, veicot revīziju, secinājusi Valsts kontrole.
VK secinājusi, ka darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.
