Latvijas nostāja uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu turētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam nosakot noteiktas nodarbošanās ierobežojumus, tostarp liegumu ieņemt ECB padomes locekļa amatu, ir, ka kriminālprocesa virzītājiem ir tiesības, kas tiek respektētas, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Otrdien valdība sēdes slēgtajā daļā izskatīja Latvijas nostājas projektu, sniedzot rakstiskus apsvērumus uz pieteikumu par paātrināto tiesvedību, kas iesniegts Eiropas Savienības Tiesas lietā.
Finanšu ministre sacīja, ka šobrīd prasība no ECB puses tiesā ir par drošības līdzekļa atcelšanu LB prezidentam un lietas izskatīšanu paātrinātā kārtībā. "Mēs uzsveram, ka kriminālprocesa virzītājiem ir savas tiesības un tās ir jārespektē," norādīja ministre. Tāpat Latvija norāda, ka tā no savas puses nodrošina LB nepārtrauktu darbību, ieceļot prezidenta vietnieci Zoju Razmusu kā pienākumu izpildītāju, un LB veic savu ikdienas darbu.
Otrdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) jau atklāja, ka valstij ir prasīti dokumenti, kas pamato noteiktos drošības līdzekļus, un Latvijas tiesībsargājošās iestādes tos gatavo, paužot, ka argumenti ir pietiekami, lai Eiropas Savienības Tiesā parādītu, ka Rimšēvičam noteiktie amata ierobežojumi ir valsts iekšējā lieta.
ECB iepriekš paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Rimšēvičam ieņemt šo amatu saistībā ar kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas apsūdzībām. ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības tiesību aktus, aizliedzot viņam ieņemt LB prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka. Savukārt ECB prezidents Mario Dragi marta sākumā sacīja, ka bankas padomei nav pietiekami daudz informācijas attiecībā uz šo lietu un tā lūgs tiesu sniegt savu vērtējumu.
Kā ziņots, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
Rimšēviča aizstāvis bija lūdzis tiesu atcelt divus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noteiktos drošības līdzekļus - nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts, taču tiesa šo lūgumu noraidījusi.
Neskatoties uz aizdomās turētā statusu un drošības līdzekļiem, Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.