Foto: F64
Svētdien, 25. martā, pieminot 1949. gada marta Latvijas iedzīvotāju deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, visā Latvijā norit svinīgi pasākumi, tostarp piemiņas brīži, gājieni, koncerti, ziedu nolikšana. Šajā dienā pie ēkām jāizkar valsts karogs sēru noformējumā.

Latvijā 25. marts ir sēru diena. Šajā dienā 1949. gadā sākās masveida Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju savienības reģioniem, kas turpinājās līdz 29. martam. Deportāciju pirmajā dienā, 25. martā, notika visplašākā iedzīvotāju izsūtīšana.

1949. gada 25. martā no Latvijas tika deportēti 42 125 cilvēki. Tās bija 13 248 ģimenes, 11 316 vīrieši, 19 822 sievietes un 10 987 bērni līdz 16 gadu vecumam. Ceļā un izsūtījumā dzimušie bērni – 211. Kopumā tika deportēti 2,2 procenti Latvijas iedzīvotāju. Vēlāk no nometinājuma atbrīvoti 38 902 cilvēki, izsūtījumā miris 5231 cilvēks, par 138 ziņu nav.

Lielākajā daļā Latvijas pašvaldību svētdien notiks atceres pasākumi. Šeit aplūkojuma programma dažiem no tiem.

Rīgā, pieminot deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, plānoti piemiņas dienas koncerti un citi pasākumi. Tie sāksies pulksten 10 ar piemiņas brīdi pie Šķirotavas stacijas. Savukārt pulksten 12.30 plānots gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur pulksten 13 notiks svinīgā godasardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija.

Latvijas Kara muzejā pulksten 15 skanēs koncerts "Tēvu zeme dārgā", piedaloties Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vīru korim "Tēvzeme", Latvijas Universitātes sieviešu korim "Minjona", Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas zēnu korim un solistam Jurģim Marcinkevičam.

Kultūras centrā "Mazā ģilde" pulksten 16 skanēs koncerts jauktā kora "Sonore" koncerts "Tici, Tava zeme paliks…" .

Rīgas domā pulksten 19 koncerts "Apokaliptiskā simfonija", kur muzicēs orķestris "Rīga", Iveta Romancāne, Inese Romancāne, Agnese Urka un Ilze Bērziņa, diriģents Valdis Butāns.

Cēsīs svētdien Pils laukumā pie 1949. gada deportācijās cietušo piemiņas plāksnes pulksten 13 noritēs komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, svētbrīdis. Pēc tā Cēsu Izstāžu namā ap pulksten 13.30 sāksies Gata Liepiņa lekcija par VDK izpētes komisijas darbu.

Jēkabpilī 25. martā pulksten 10 notiks piemiņas dievkalpojums Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pulksten 12 pie pieminekļa represiju upuriem – komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, klātesošie aicināti nolikt svecītes un ziedus. Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā skatāma tematiskā izstāde "To nedrīkst aizmirst – 25. marts".

Jelgavā pulksten 11 Svētbirzī (Kalnciema ceļa un Vecā ceļa krustojumā) noturēs piemiņas brīdi komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Pulksten 14 no Svētās Trīsvienības baznīcas torņa sāksies ekskursija ciklā "Jelgavas likteņstāsti". Pulksten 16 Jelgavas Svētās Annas evaņģeliski luteriskajā baznīcā skanēs Jelgavas kamerorķestra koncerts "Stabat Mater".

Krāslavā svētdien pulksten 10 notiks ziedu nolikšana un piemiņas brīdis pie pieminekļa "Māte Latgale raud" un pie pieminekļa Krāslavas stacijā.

Madonā 25. martā pie Šķeltā akmens no pulksten 11 līdz 11.30 noritēs ziedu nolikšana. Pulksten 12 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālē skanēs vīru kopas "Vilki" koncerts. Savukārt pēc koncerta pulksten 13 atklās Cēsu Valsts Zonālā arhīva izstādi "Represijas pret Madonas apriņķa iedzīvotājiem", vienlaikus noritēs arī Madonas novada politiski represēto iedzīvotāju tikšanās.

Valmierā 25. martā pulksten 14 pie Valmieras dzelzceļa stacijas notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. Klātesoši būs arī Zemessardzes 22. kājnieku bataljona pārstāvji, skanēs vīru kora "Imanta" izpildītas dziesmas.

Viesītē pie piemiņas akmens svētdien pulksten 10 būs piemiņas brīdis un ziedu nolikšana. Pulksten 10.30 Stradiņa skolā sāksies atceres pasākums "To nevar aizmirst..." - ritēs sarunas un atmiņas pie tējas tases, piedaloties folkloristei Vitai Tallai un grāmatas par Viesīti autorei Ligitai Ābolniecei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!