Foto: LETA
Pagājuši vairāk nekā 10 gadi, kopš politiķu dienas kārtībā nonāca jautājums par pašvaldību referendumiem. Lai gan Saeimā šis jautājums lēnām, bet tomēr iegājis finiša taisnē, nav skaidrības, kad pats likums par referendumiem varētu stāties spēkā.

Trešdien uz sēdi sanāca Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, lai pieliktu punktu likumprojektam "Vietējo pašvaldību referendumu likums". Komisija bija jāizskata 48 priekšlikumi, vienošanās tika panākta par 47 no tiem, savukārt par pēdējo jautājumu, kurš noteiktu datumu, kad stājas spēkā likums, vienošanās netika panākta.

Sēdes sākumā Juris Šulcs (V) atzina, ka ilgs laiks pavadīts darbā pie likumprojekta. Parlamentā likumprojekts ir kopš 2013. gada, otrajā lasījumā tas pieņemts pirms vairāk nekā diviem gadiem. Komisijai un darba grupai ilgu laiku prasīja likumprojektā nepieciešamo dienu skaita noteikšana un saskaņošana, lai varētu īstenot visus referenduma priekšnoteikumus.

Priekšlikumi sēdes gaitā tika izskatīti raiti. Diskusijas sākotnēji bija vien par to, kas būs elektroniskai parakstu vākšanai izmanto vietējo pašvaldību referendumu parakstu vākšanas elektronisko pakalpojumu pārzinis – Centrālā vēlēšanu komisija vai Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Deputāti vienojās, ka e-pakalpojuma pārzinis būs VARAM, par spīti ministrijas iebildumiem.

Par pēdējo priekšlikumu, kas paredzētu likuma spēkā stāšanās laiku, vienošanās netika panākta. Lai Vietējo pašvaldību referendumu likums stātos spēkā, ir nepieciešami grozījumi Vēlētāju reģistra likumā. Kā izskanēja sēdē, Iekšlietu ministrijas paspārnē sagatavots jauns Vēlētāju reģistra likums. Taču līdz galam nav skaidrs, cik ilgu laiku prasīs likuma pieņemšana.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Uldis Apsītis pieļāva, ka tas varētu prasīt gadu.

Ņemot vērā neskaidro Vēlēšanu reģistra likuma izmaiņu tempu, deputāti vienojās trešdien darbu pie likumprojekta vēl nebeigt. Plānots, ka tuvākajās sēdēs deputāti vienosies, vai paredzēt konkrētu likuma stāšanās laiku vai ierakstīt, piemēram, ka likums stājas spēkā līdz ar grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā.

Ziņots, ka vasarā apritēja 10 gadi, kopš politiķu dienas kārtībā nonāca jautājums par pašvaldību referendumiem. Pēc gadiem ilgām debatēm, pēc vairākiem mēģinājumiem izskatīt likumprojektu valsts sekretāru sanāksmē un pēc četriem gadiem Saeimā tika paredzēts, ka likumprojekts varētu tikt virzīts galīgajam lasījumam 2017. gada rudenī.

Vairāk par likumprojekta ceļu 10 gadu garumā var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!