Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nostāja nepamatoti ierobežo pašvaldību patstāvību, jo pašvaldības dome ir atbildīga saviem vēlētājiem, nevis ministrija, paudusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS iepriekš valdes sēdē pēc pašvaldību lūguma izskatīja VARAM vēstuli, kurā pašvaldības tiek aicinātas pārskatīt savus nolikumus un neierobežot ne debašu ilgumu, ne deputātu jautājumu skaitu.
Vēstulē apstrīdētā Rīgas pilsētas pašvaldības nolikuma ietvaros katrs deputāts par vienu darba kārtības punktu drīkst uzdot trīs jautājumus. Ja 28 Rīgas opozīcijas deputāti katrs uzdotu trīs jautājumus, tad ziņotājam nāktos atbildēt uz 84 jautājumiem, uzmanību vērš LPS.
LPS valde uzstāj, ka katra pašvaldība domes darbu organizē pašvaldības nolikumā un citos iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
"Pašvaldības domes darbu organizē tā, lai efektīvi pieņemtu lēmumus un lai katra frakcija varētu noformulēt savu pozīciju. Deputātam ir tiesības iegūt informāciju un izteikties par pieņemto lēmumu, lemšanas procesam ir jābūt samērīgam un konstruktīvam. Jautājumu uzdošana un debates nedrīkst būt destruktīvas un kavēt jautājuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu. Pašvaldības deputāts viņam nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai var noskaidrot ne tikai domes sēdē, bet arī jautājuma sagatavošanas laikā, piemēram, komitejās vai ar rakstveida informācijas un dokumentu pieprasījumu," skaidrots LPS izplatītajā paziņojumā.
LPS vērš uzmanību, ka arī Saeimas plenārsēdēs deputātu tiesības izteikties ir ierobežotas, kā arī jautājumu izskatīšana tiek sagatavota Saeimas komisijās, kurās var piedalīties jebkurš deputāts. Pašvaldības nolikumos par paraugu izmanto Saeimā pieņemto kārtību.
Vēstīts, ka pirmdien VARAM pieprasīja Rīgas domes (RD) grozījumus atcelt jau nākamajā sēdē, pretējā gadījumā solot nolikuma izmaiņas atcelt pati. Ministrija uzskata, ka pieņemtie grozījumi neatbilst Satversmei, kā arī ierobežo deputātu tiesības piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā.
Vicemērs Andris Ameriks (GKR) pastāstīja, ka oficiālu vēstuli ar ministra parakstu dome nav saņēmusi, tāpēc nolikuma grozījumi paliks spēkā.
Ziņots, ka RD pēc 11 stundu debatēm naktī uz 1. martu pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.
Minētos grozījumus kārtējā domes sēdē rosināja pozīcijas deputāti. Priekšlikumam krasi iebilda opozīcija, tāpēc pēc vairāku stundu debatēm domnieki nolēma sasaukt ārkārtas sēdi, kas veltīta šī viena jautājuma vētīšanai. Ārkārtas sēde sākās pulksten 18 un ilga līdz agrai rīta stundai, pozīcijas deputātiem priekšlikumu atbalstot.
Kā skaidroja viens no priekšlikuma iesniedzējiem Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), šāds priekšlikums izstrādāts, lai "optimizētu domes darbu un izvairītos no domes sēžu novilcināšanas". Viņš atsaucās uz pašvaldības budžeta pieņemšanas sēdi, kura ilga trīs dienas "tikai tāpēc, ka opozīcija gribēja zināt cik Rīgā ir koku". Deputāts arī paskaidroja, ka šāda kārtība jau esot ieviesta Daugavpilī, un, ka VARAM pret to iebildusi neesot, jo domes nolikums ir saskaņots.
Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka šie priekšlikumi ierobežo deputātu vārda brīvību un apdraud demokrātiju. Kritiku par šo ieceri neslēpa teju neviens no opozicionāriem.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2018. gada budžeta pieņemšanas sēde RD ilga trīs dienas, opozīcijas deputātiem uzdodot vairākus simtus jautājumu pilsētas "galvenajai grāmatvedei" Ilgai Tiknusei, kura ir Finanšu departamenta direktore.
