Krievijas prezidents Vladimirs Putins meklēs veidus, kā saglabāt ietekmi Baltijas valstīs, un viens no vieglākajiem un lētākajiem veidiem ir caur korumpētiem politiķiem. "Kādēļ sākt karu, ja var vienkārši ielaist Trojas zirgu?" intervijā portālam "Delfi" saka ieslodzījumā mirušā fonda "Hermitage Capital Management" jurista Sergeja Magņitska draugs un šī fonda valdes priekšsēdētājs Bils Brovders.
Viņš pēc Magņitska nāves savu dzīvi veltījis tam, lai ierobežotu Krievijas oligarhu un naudas atmazgātāju brīvību. Viens no veidiem – cilvēktiesību akta, kas simboliski nosaukts Magņitska vārdā, pieņemšana valstīs, kur Krievijas korumpētie uzņēmēji iegulda naudu.
Baltijas valstis bija vienas no pirmajām, kas sekoja ASV piemēram piemērot sankcijas advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Kādēļ tieši Igaunijai, Lietuvai un Latvijai tas bija svarīgi?
Baltijas valstis pazīst Putinu labāk nekā jebkurš cits, kā arī saprot, ka viņam un viņa režīmam ir svarīgi piekļūt Rietumiem. Pasaulē, kur nekaro ar tankiem, bet ar vīzām un bankām, šāda politika darbojas. To apliecina Putina reakcija pēc Magņitska likuma pieņemšanas. Piemēram, viņš apliecinājis, ka Magņitska likuma apkarošana ir viena no galvenajām ārpolitikas prioritātēm.
Ir svarīgi ne vien pieņemt likumu, bet arī izveidot to personu sarakstu, uz kurām attieksies sankcijas. Igaunija to vēl nav paveikusi. Ko jūs par to domājat?
Tieši tā. Tas ir interesanti, jo Igaunija bija pirmā, kas pieņēma Magņitska likumu. Izskatās, ka Igaunija ir nobijusies, lai novestu procesu līdz galam. Esam strādājuši ar Ēriku Krosu, kas bija viens no Magņitska likuma galvenajiem ierosinātājiem, lai aicinātu Igaunijas parlamentu sarakstu patiešām izveidot. Arī ASV mums sākumā bija problēmas. Esmu pārliecināts, ka Igaunijā viss izdosies, bet tas nenotiks bez politiska un publiska spiediena.
Kādēļ, jūsuprāt, Igaunijā nav progresa šajā jautājumā?
Cik saprotu, ir notikušas pārmaiņas Igaunijas iekšpolitikā, kur partija "Vienota Krievija" ir sazinājusies ar Igaunijas politiķiem un mēģinājusi apgrūtināt mūsu centienus.
Nākamnedēļ dosieties uz Zviedrijas parlamentu, lai runātu par Magņitska likumu. Vai Zviedrija varētu būt nākamā valsts, kur likums tiktu pieņemts? Kurās valstīs vēl tas varētu drīzumā notikt?
Šogad koncentrējamies uz četrām valstīm – Austrāliju, Zviedriju, Franciju un Nīderlandi. Zinu, ka arī Dānijā tiek virzīta līdzīga iniciatīva. Gibraltārs ir pieņēmis Magņitska likumu, pasaulei to nemaz nemanot. Grūti prognozēt, kas varētu būt pirmā valsts, kas sekos. Tā var būt jebkura. Zināms, ka arī Ukrainā parlamentā tiek apspriests Magņitska akts. Paredzēt politisko lēmumu pieņemšanas gaitu ir neiespējami, tomēr domāju, ka Zviedrija potenciāli ir nākamā kandidāte.
Kurām valstīm būtu svarīgi šādu likumu pieņemt? Vai, piemēram, Vācija būtu gatava sekot citu valstu piemēram?
Vācija ir ciets rieksts. Tur, šķiet, ir daudz Krievijas atbalstītāju, no kuriem vairāki slepeni, kas strādā pie tā, lai šis likums netiktu pieņemts nekur Eiropā. Nedomāju, ka šiem cilvēkiem tas izdosies, īpaši ņemot vērā nesen notikušos teroristiskos Krievijas ķīmisko ieroču uzbrukumus. Uzskatu, ka morāles aspekts ir manā pusē, tomēr Vācija joprojām ir sarežģīta vieta.
Tikko redzējām, ka Vācija, Francija arī pievienojās citām valstīm, lai nosodītu Krieviju saistībā ar Skripaļa un viņa meitas saindēšanu...
Jā, nosodīt ir viegli. Reāla rīcība ir daudz grūtāk veicama.
Pieminējāt, ka arī Dānija pašlaik apspriež iniciatīvu pieņemt Magņitska likumu. Dānija ir viena no valstīm, kas paziņojusi, ka neļaus "Nord Stream 2" iet caur viņu teritoriju. Arī ASV Senāts nesen ierosināja rezolūciju, ko parakstījuši desmitiem senatoru un kurā tiek nosodīta "Nord Stream 2" iecere. Tomēr Vācija vēl joprojām turpina sarunas par projekta realizāciju.
Man tas nav izprotams, tas ir absolūti neloģiski. Krievija pavisam noteikti šajā gadījumā ir ienaidnieks, nedraudzīgs pretinieks. Kādēļ lai kādas valsts stratēģiskie enerģijas resursi kļūtu vēl vairāk atkarīgi no viņiem?
Kas, jūsuprāt, notiks? Lai arī citas valstis uz to reaģējušas, Vācija vēl joprojām nav pieņēmusi gala lēmumu.
Neuzskatu, ka "Nord Stream 2" izdosies. Tā ir stratēģiski pārāk svarīga problēma visai pasaulei, lai šis projekts izdotos. Līdzīgs gadījums bija, kad Francija vēlējās pārdot savus gaisa kuģu pārvadātājus Krievijai laikā, kad tā iebruka Krimā. Galu galā tie bija jāpārdod Ēģiptei vai kādai citai valstij.
Visticamāk, esat informēts par nedienām ar vienām no lielākajām bankām Latvijā un Igaunijā, kas ietekmējis visu banku sektoru kopumā.
Zinu par to. Abas bankas bija dziļi iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kas saistīts ar lietu, kuras dēļ Sergejs Magņitskis tika nogalināts.
Kādēļ tieši tagad abas bankas nonākušas ASV redzeslokā, kas nolēmušas rīkoties, piemērojot sankcijas?
Taisnīguma riteņi kustas ļoti lēni, bet galu galā tie nonāk pie galvenajiem iesaistītajiem. Šīs divas bankas bija dziļi iesaistītas naudas atmazgāšanas lietā, kuras dēļ tika nogalināts Magņitskis, kā arī daudzās citās. To var salīdzināt ar lielu tankkuģi. Tam vajadzīgs laiks, lai pagrieztos, bet, kad pagrieziens veikts, kuģis dodas pareizajā virzienā. Un šajā gadījumā pareizais virziens ir sagraut naudas atmazgātājus.
Lai nebūtu pārpratumu, mēs runājam par "ABLV Bankˮ un "Danske Bankˮ?
Jā, par "Sampo banku", kas vēlāk kļuva par "Danske Bank".
Kādēļ Krievijas pilsoņi ir ieinteresēti turēt savu naudu Baltijas valstīs?
Viņi neliek naudu Baltijas valstīs. Tās ir tikai pieturvietas ceļā uz Rietumeiropu. Iemesls ir tas, ka ir gandrīz neiespējami veikt pārskaitījumu pa tiešo no Krievijas uz Londonu. Tā kā Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, viņi var sūtīt naudu uz Londonu tādā veidā. Tas ir mazāk aizdomīgi, ja Londonā tiek saņemts pārskaitījums no Baltijas valstīm.
Kur tā nauda, kas tika ievietota bankās Latvijā un Igaunijā, dosies tagad?
Krieviem ļoti labi izdodas testēt cilvēkus dažādās pasaules malās, lai saprastu, vai viņi ir korumpējami, šantažējami. Ja Baltijas valstīs neizdosies, viņi atradīs citu vietu.
Kā šie skandāli ietekmē banku sektoru Baltijas valstīs kopumā?
To var salīdzināt ar situāciju, kad esi apslimis un darbojas visas antivielas, lai cīnītos ar vīrusu. Uzskatu, ka šie gadījumi palīdzēs sakārtot banku sektoru un nākotnē ļaus bankām Baltijas valstīs darboties kārtīgi.
Parunāsim par Putinu. Viņš tiks atkārtoti ievēlēts (intervija notika īsi pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām - red.).
Neizmantosim vārdu "ievēlēts", jo tās nav vēlēšanas.
Ko nākamie seši gadi nozīmēs Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm? Vai mēs šajā laikā kļūsim tuvāki, vai arī, tieši pretēji, attiecībās būs vērojams sasalums?
Putinam ir svarīgi noturēt varu. Lai to saglabātu valstī, kur ir stagnējoša ekonomika, viņam jāatrod veidi, kā novirzīt cilvēku neapmierinātību no viņa uz citiem. Putins turpinās radīt dažādas starptautiskas nepatikšanas, kā arī meklēs vājās vietas, kur realizēt savus plānus.
Baltijas valstis ir loģisks mērķis. Vienlaikus Baltijas valstīm ir spēcīgs, skaidri definēts NATO atbalsts. Putins labi apzinās, ka viņa ekonomika un militārais sektors nav īpaši liels, salīdzinot ar NATO, līdz ar to viņš, visticamāk, nevēlas sākt fizisku cīņu. Uzskatu, ka viņa fokuss vairāk būs vērsts uz Balkāniem, nevis Baltijas valstīm. Bet tas nenozīmē, ka viņš neizmantos citus veidus, kā saglabāt ietekmi. Putinam ir tūkstošiem projektu dažādās pasaules vietās, kur viņš testē, vai ir pretestība vai nav. Viņš ir gatavs tam tērēt resursus, jo tas nav tik dārgi.
Viņš meklēs veidus, kā saglabāt ietekmi Baltijas valstīs, un viens no vieglākajiem un lētākajiem veidiem ir caur korumpētiem politiķiem, ko viņš paveicis daudz kur. Kādēļ sākt karu, ja var vienkārši ielaist Trojas zirgu? Uzskatu, ka Baltijas valstīs galvenie izaicinājumi ir propaganda, viltus ziņas, manipulācija, nelegāla kampaņu finansēšana, provokācijas un citi veidi, kas ietekmē iekšpolitiku.
Runājot par propagandu, sankcijām, ASV pagājušajā vasarā pieņēma tā saucamo Krievijas sankciju likumu, kas ietver arī finansējuma piešķiršanu Baltijas valstīm Krievijas ietekmes mazināšanai. Tomēr šis likums netiek realizēts.
Neuzskatu, ka mums vajadzētu paļauties uz valdību, politiķiem, lai viņi nodarbotos ar propagandas apkarošanu. To vajadzētu darīt tādām lielām kompānijām kā "Facebook", "Twitter" un citām, lai cīnītos ar prātam neaptveramajām informācijas manipulācijām internetā. Ir jābūt regulācijai, kas nāk no valdības, ir jārada finansiālas sekas tām kompānijām, kuras Krievija izmanto savām interesēm, lai ar to cīnītos.