Izmantojot absurdo argumentu, ka saistībā ar pāreju uz latviešu valodu vispārējās izglītības iestādēs Latvijā it kā tiekot plānota krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilācija, Drošības policijas (DP) vērtējumā Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka kopā ar partijas biedriem un citiem sabiedrotajiem centās polarizēt un šķelt Latvijas sabiedrību, bet 2018. gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā LKS visdrīzāk izvēlējās šo jautājumu kā priekšvēlēšanu kampaņas elementu. Šādi secinājumi pausti DP 2017. gada pārskatā.
DP vērtē, ka saistībā ar 2017. gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām un šogad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām LKS publiskā darbība kļuvusi aizvien aktīvāka.
Jau 2017. gada sākumā DP konstatējusi, ka LKS varētu kalpot kā platforma Krievijas interesēm atbilstošas politikas realizēšanai Latvijā caur reģistrētu politisku spēku. Kā galvenais partijas darbības virziens izvēlēts krievu valodas kā mācību valodas saglabāšana Latvijas vispārējās vidējās izglītības iestādēs līdzšinējā apjomā. Šī mērķa labad aktivizējušies ilggadējie partijas aktīvisti, piemēram, Miroslavs Mitrofanovs, Vladimirs Buzajevs un Jurijs Petropavlovskis.
Krievijas tautiešu "tiesību aizsardzības" jomā nozīmīgākais notikums aizvadītajā gadā bija pret pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs vērstie protesta pasākumi un citas ar tiem saistītās aktivitātes, piemēram, dažādu petīciju popularizēšana, pieprasot apturēt izmaiņas vai mainīt mazākumtautību izglītības organizēšanas modeli.
LKS pārstāvji šajā jautājumā meklējuši atbalstu arī Krievijā, cenšoties iekļūt ne tikai Krievijas plašsaziņas līdzekļu reportāžās un politiskajos šovos, bet arī dibinot kontaktus ar Krievijas politiķiem un amatpersonām. Izmantojot Eiropas Parlamenta deputātes statusu, Ždanoka uz tikšanos ar LKS biedriem un citiem aktīvistiem bija uzaicinājusi Krievijas Integrācijas un diasporas institūta darbinieci Aleksandru Dokučajevu, kura ir arī Krievijas Valsts Domes deputāta Konstantīna Zatuļina palīdze.
Tikšanās laikā Dokučajeva solījusi LKS biedriem Krievijas politisku un administratīvu atbalstu "pretdarbībai" pret pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets decembra sākumā izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022. mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6. klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9. klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12. klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.
Līdz šādam rezultātam nonākts pakāpeniski. 2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasē, 2020./2021. mācību gadā - 7. un 8. klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski - sākumā, 2020./2021. mācību gadā
