Kā katru gadu, arī 2017. gadā, 20. martā, notikusi Krievijas Valsts Domes Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un tautiešu politikas lietu komisijas parlamentārā noklausīšanās par Krievijas tautiešu politiku attiecībā uz diasporām ārvalstīs, uz kuru no Latvijas devies Krievijas tautiešu politikas aktīvists Viktors Guščins. Viņš stāstījis, ka Latvijā "atdzimst nacisms" un Latvijas likumi masveidā diskreditē krievus, teikts Drošības policijas (DP) pārskatā par 2017. gadu.
DP norāda, ka Guščins ir formālais Krievijas tautiešu līderis Latvijā, nereģistrētās Krievijas tautiešu "jumta" struktūras "Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome" (LSOP) koordinators. DP vērtējumā uzstāšanās laikā Guščins izplatījis nepatiesus un Latviju nomelnojošus vēstījumus, piemēram, ka Latvijā "atdzimst nacisms" un Latvijas likumi masveidā diskriminē "krievvalodīgo" kopienas pārstāvjus.
"Šādu vēstījumu izplatīšana Latvijas sabiedrībā neveicina saliedētību, bet to paušana Krievijas institūciju rīkotajos pasākumos – formāli leģitimē Krievijas centienus ietekmēt procesus Latvijā," vērtē DP.
Runājot par Krievijas tautiešu politiku, DP skaidro, ka tās realizēšanā iesaistītas institūcijas visos Krievijas varas līmeņos – Prezidenta administrācija, Valsts Dome, valdība un tai pakļautās ministrijas, ministrijām pakļautās aģentūras un tautiešu atbalsta fondi, kā arī pilsētu un apgabalu pārvaldes iestādes.
Krievijas tautiešu atbalsta fondi ir oficiālas Krievijas institūcijas, ar kuru palīdzību Krievija finansē un realizē tautiešu politiku ārpus savām robežām. Nereti šiem fondiem ir arī pārstāvniecības ārvalstīs, kuras savās interesēs ērti var izmantot Krievijas specdienesti – gan dodot specifiskus uzdevumus humanitārās ietekmes realizēšanai, gan izmantojot tās kā piesegorganizācijas specdienestu esošajiem un bijušajiem darbiniekiem.
Lielākie atbalsta fondi ir Krievijas federālā aģentūra "Rossotrudņičestvo", fonds "Russkij Mir", "Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonds" un "A.M. Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds".
Joprojām galveno lomu Krievijas tautiešu politikas projektu finansēšanā ieņem "Rossotrudņičestvo", kas arī Latvijā strādājošām Krievijas tautiešu organizācijām piešķir finansējumu humanitāras ievirzes pasākumu organizēšanai. DP vērtējumā uz šā finansējuma saņemšanu var pretendēt tikai tās organizācijām, kuras ilgstoši izrādījušas lojalitāti Krievijas vēstniecībai Latvijā, kā arī ikdienā nodarbojas ar prokremlisku uzskatu izplatīšanu savā un savu atbalstītāju vidē.
Lai arī Krievijas tautiešu politika saglabāja savu vietu kā viens no nozīmīgākajiem Krievijas humanitārās ietekmes līdzekļiem, arī aizvadītajā gadā uz tās realizēšanu būtisku iespaidu atstāja NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju. Krievijas ekonomikas lejupslīde pēdējo gadu laikā ietekmējusi Krievijas tautiešu politiku realizējošo institūciju budžetu, kas arī 2017. gadā kopumā samazinājies.
Līdz ar to Krievijas tautiešiem nācies meklēt alternatīvus finansējuma avotus, jo finansējuma devēji arvien biežāk pieprasījuši stingrāk veidotus pieteikumus un atskaites, lai pārliecinātos naudas izlietojumu paredzētajiem mērķiem.
Neraugoties uz finansējuma samazināšanos un efektivitātes nodrošināšanas problēmām, tautiešu politika joprojām saglabāja savu nozīmi Krievijas ārpolitikā. Politikas īstenošana ļauj demokrātisku mehānismu piesegā mērķtiecīgi ietekmēt ārvalsts iekšpolitiskos procesus un lēmumus atbilstoši Kremļa politiskajiem mērķiem, norāda DP, papildinot, ka Krievijas tautiešu politikas piesegā īstenotās aktivitātes pērn turpinājušas radīt riskus arī Latvijas konstitucionālajai iekārtai.
DP vērtējumā Krievijas tautiešu politikas aktīvistu skaits attiecībā pret kopējo krievu kopienas Latvijā apjomu saglabājās neliels. Turklāt svarīgāk aktīvistiem bijis gūt Krievijas vēstniecības novērtējumu, lai nodrošinātu savām aktivitātēm konstantu atbalstu, nevis sabiedrības atbalstu. Tāpat novērota Krievijas vēstniecības un ģenerālkonsulātu Daugavpilī un Liepājā pieaugošā loma Krievija tautiešu politikas koordinēšanā Latvijā.
Formāli Krievijas tautiešu konsolidāciju Latvijā turpina veikt nereģistrētā LSOP. DP vērtējumā tās koordinators Guščins ir Krievijas vēstniecībai pietuvināta persona, un faktiski uztur LSOP kā viedokļu apmaiņas centrālo platformu aktīvākajiem Krievijas tautiešiem Latvijā. Tomēr realitātē Krievijas tautiešu vide Latvijā ir sadrumstalota, to raksturo indivīdu un organizāciju savstarpējā cīņa par ierobežotiem finansiālajiem resursiem un krasa viedokļu daudzveidība.
LSOP un Guščina darbībai nozīmīga bijusi "Maskavas nama" loma. "Maskavas nams" šai organizācijai atvēlējis telpas dažādiem LSOP un tajā ietilpstošo organizāciju rīkotajiem pasākumiem.
Guščins jau ilgstoši izmanto "Maskavas nama" telpas kā personīgo biroju, kurā tiekas ar Krievijas tautiešiem dažādu ikdienas aktivitāšu koordinēšanai.
Savukārt cita Krievijas tautiešu politikas aktīvista Aleksndra Gapoņenko darbība aizvadītajā gadā DP vērtējumā bijusi pakārtota Krievijas organizāciju piešķirto grantu finansējuma apgūšanai. Tā bijusi haotiska un klaji subjektīva, paužot viedokļus Krievijas plašsaziņas līdzekļiem un radot publikācijas, kas balstījās uz nepatiesiem vai pretrunīgiem "faktiem".
Līdz ar to DP vērojusi, ka citi Krievijas tautieši Latvijā centušies norobežoties no Gapoņenko aktivitātēm. Gapoņenko arī mēģinājis dezorganizēt biedrību "Latvijas Krievu kopiena" (LKK), apšaubot līdzšinējā LKK prezidenta darbību, Gapoņenko centies sanaidot organizācijas biedrus, lai organizācijas vadībā panāktu sev lojāla un parocīga Krievijas tautiešu politikas aktīvista ievēlēšanu, vērtē DP.
Latvijas drošību sargājošā iestāde gada pārskatā pauž, ka visdrīzāk pārējo tautiešu neapmierinātība ar Gapoņenko darbības provokatīvo stilu neļāva viņa atbalstītajam kandidātam gūt atbalstu LKK līdera vēlēšanās.
