Latvijas austrumu pierobežas teritorijā pretizlūkošanas riskus pērn radīja FSB atbalsts kontrabandai uz zaļās robežas. Drošības policijas (DP) iegūtā informācija apstiprinājusi citu Baltijas valstu drošības dienestu ziņas, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) nodrošina kontroli pār pierobežas teritorijā aktīvām kontrabandistu grupām.
DP publicētajā pārskatā par darbību 2017. gadā skaidro, ka FSB šīs grupas izmanto informācijas iegūšanai par Latvijas Valsts robežsardzes personālsastāvu un ekipējumu, procedūrām robežas šķērsošanas laikā, konkurējošiem kontrabandistu grupējumiem, kā arī drošības infrastruktūru Vidzemes un Latgales reģionā.
"Pieprasījums pēc kontrabandas ceļā ievestām akcīzes precēm un ievainojamības robežkontroles režīmā turpināja radīt labvēlīgus priekšnoteikumus arī Latvijas iedzīvotāju iesaistei akcīzes preču kontrabandā. Šādu Latvijas organizētās noziedzības grupējumu dalībnieki nereti kontaktējas ar FSB kontrolētajiem Pleskavas apgabala kontrabandistu grupējumiem. Tādējādi arī Latvijas kontrabandisti nonāca FSB redzeslokā kā iespējami vervēšanas mērķi ziņu iegūšanai par situāciju Latvijas Krievijas pierobežā," secinājusi DP.
Krievijas specdienesti arīdzan turpinājuši meklēt iespējas iegūt izlūkziņas, izmantojot starptautiski aktīvus Krievijas organizētās noziedzības grupējumus. Pēdējo gadu gaitā vairāki šādu grupējumu pārstāvji ir devušies uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Latvijā.
Lai mazinātu šādu personu radītos pretizlūkošanas riskus, DP aizvadītajā gadā rosinājusi iekšlietu ministram anulēt uzturēšanās atļauju diviem Krievijas organizētās noziedzības pārstāvjiem, kā arī rekomendējusi iekļaut šīs personas to ārvalstnieku sarakstā, kuriem iebraukšana un uzturēšanās Latvijā ir liegta.
Krievijas specdienestu redzeslokā atradušies arī prokremliskie aktīvisti, kuri īsteno Kremļa humanitārās ietekmes pasākumus Latvijā jeb tā dēvēto tautiešu politiku, Krievijai labvēlīgas vēsturisko notikumu izpratnes veicināšanu un propagandas kampaņu izvēršanu. Viena no humanitāro pasākumu prioritātēm 2017. gadā aizvien bijusi tā dēvēto prokremlisko aktīvistu jaunās paaudzes audzināšana. Līdz ar to pretizlūkošanas riskiem pakļauti jaunieši, kuri izvēlējušies studēt Krievijas augstskolās vai izceļojuši uz šo valsti, lai piedalītos jauniešiem domātās nometnēs, konferencēs un semināros.
Aizvadītajā gadā Krievijā norisinājās viens no dalībnieku skaita ziņā vislielākajiem šāda veida pasākumiem – XIX Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls, kurā piedalījusies arī Latvijas delegācija. DP vērtē, ka Krievijas ietekmes pasākumu pret Latviju ilgtspēja ir tieši atkarīga no jaunas prokremlisko aktīvistu paaudzes izveidošanās, Latvijas valstspiederīgie vecumā no 18-30 gadiem šādos pasākumos riskē nonākt Krievijas specdienestu redzeslokā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
