Foto: PantherMedia/Scanpix

Reģionālo bibliotēku skaita samazināšana vai to darbalaika saīsināšana var izrādīties stratēģiska kļūda, kas traucēs Latvijas attīstībai, atklātā vēstulē kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) norāda Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības federācija (LKDAF).

LKDAF pārstāvji vēstulē pauduši nostāju, ka reģionālo bibliotēku ietekmi uz laukos dzīvojošās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti nav iespējams izmērīt konkrētos skaitļos, tāpat kā nav iespējams aritmētiski izteikt šīs pašas sabiedrības intelektuālo un pilsonisko atdevi novadam.

"LKDAF ar bažām seko līdzi notikumiem Limbažu novadā, kurā pašvaldība nolēmusi būtiski samazināt pagastu bibliotēku skaitu ar pamatojumu, ka tādā veidā varēs ieekonomēt novada finanšu līdzekļus," teikts LKDAF vēstulē.

Federācijas ieskatā reģionālo bibliotēku slēgšana vai to darbalaika saīsināšana norāda uz to, ka pašvaldības aiz skaitļiem neredz cilvēkus - nedz darbiniekus, nedz arī sava novada iedzīvotājus.

Ņemot vērā Latvijas pagastu bibliotēku iesaisti reģionālās kultūras dzīvē, sabiedrības informēšanā un izglītošanā, kā arī tajās līdz šim ieguldītos finanšu līdzekļus projekta "Trešais tēva dēls" realizēšanā, LKDAF aicina Kultūras ministriju (KM) un LPS nepieļaut turpmāku bibliotēku slēgšanu vai to darba slodzes samazināšanu.

Kā ziņots, KM par satraucošiem uzskata atsevišķu pašvaldību plānus ietaupīt uz bibliotēku rēķina, tāpēc rosinājusi Latvijas Bibliotēku padomes un LPS tikšanos, kurā pārrunātu atsevišķu pašvaldību ieceres samazināt novada bibliotēku darba laiku, informēja ministrija.

KM norāda, ka pašlaik visu Latvijas pilsētu un novadu pagastu bibliotēkas lielākoties strādā pilnu darba dienu, piecas dienas nedēļā. Kopumā pašvaldības finansiāli uztur un atbalsta savas bibliotēkas, tomēr, strauji samazinoties iedzīvotāju skaitam, atsevišķās pašvaldībās iezīmējusies tendence pārskatīt bibliotēku darba laiku, tāpēc iedzīvotājiem ierobežojot piekļuvi bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī internetam, skaidroja ministrijā.

"Bibliotēkas daudzos Latvijas pagastos ir ne tikai vienīgā kultūras iestāde, bet arī izglītības un informācijas ieguves punkts, kurā bibliotekāri un arī paši apmeklētāji viens otram sniedz konsultācijas, atbalstu e-pakalpojumu saņemšanā. Jau 2010. gadā visās publiskajās bibliotēkās tika ierīkots ātrgaitas bezvadu internets, uzstādīti jauni datori, visi bibliotekāri tika izglītoti jauno tehnoloģiju izmantošanā un lasītāju apmācīšanā, lai visā Latvijā iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūt informācijai," norādīts KM paziņojumā.

KM Bibliotēku un arhīvu nodaļas pārstāve Linda Langenfelde, saņemot no Limbažu Galvenās bibliotēkas informāciju par Limbažu novada pašvaldību pagastu bibliotēku tīkla optimizāciju, tikās ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru (ZZS). Sarunu rezultātā tika rasts kompromiss, nepieļaujot novada pagastu bibliotēku vadītāju darba slodžu samazināšanu uz pusi, teikts ministrijas pārstāvju paziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!