Misijas galvenais konstruktors Andrejs Puķītis norādījis, ka šī ir tehniski sarežģītākā zonde, kas Latvijā jebkad izgatavota.

"Latvijas misijas iecere ir palaist kosmosa raķeti no stratosfēras zondes, kura tiek veidota kā raķetes starta platforma. Šādai platformai lidojuma laikā ir jābūt ļoti stabilai, kā arī ar nepārtrauktiem sakariem zondes iekārtu kontrolei no zemes un video novērošanas signāla pārraidei uz zemi," atgādina Puķītis.

"BALTS 2" testi pierādījuši, ka augstāk minētās prasības komanda izpildījusi. Platforma lidojuma laikā bija ļoti stabila. Sakari ar zondes iekārtām bija nevainojami, jo visas zondei raidītās komandas tika uztvertas un izpildītas, piemēram, lai atkabinātu zondi no balona un aizdedzinātu imitētu raķetes dzinēja degli. "BALTS 2" bija aprīkota ar vairākām, neatkarīgām telemetrijas sistēmām, īpašām zondes antenām, vairākām raķetes starta platformu filmējošām un videosignālu raidošām sistēmām, stratosfēras balona atkabināšanas sistēmu, jauna veida zondes izpletņa izlaišanas sistēmu, atrašanās vietas noteikšanas iekārtām.

Zondes raidītos signālus uztvēruši arī radioamatieri Polijā, Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Priekuļu lidlaukā startējusī zonde veica pusotru stundu ilgu lidojumu, sasniedza plānoto augstumu un atkabināja balonu 22 863 metru augstumā, pēc tam nolaidās Tirzas apkaimē Vidzemē, kur misijas komanda zondi atrada.