Līdz šim Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju nav ratificējušas 11 ES valstis – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija un Apvienotā Karaliste.

Debašu laikā vairums deputātu pauda nožēlu, ka šīs valstis – arī ES Padomes prezidējošā valsts Bulgārija – neuzskata konvenciju par piemērotu instrumentu cīņā ar vardarbību pret sievietēm. Viņi norādīja, ka nevēlēšanās ratificēt konvenciju bieži saistīta ar maldīgu izpratni par vārda “dzimums” (gender) lietojumu Konvencijā.

Vairāki deputāti turpretī asi vērsās pret Konvencijas teksta “ideoloģisko bagāžu” un tajā iekļauto dzimuma definīciju. Viņi uzsvēra, ka šis jautājums nav ES pārziņā, un aicināja respektēt “katrā sabiedrībā noteikto kārtību”.

ES komisārs Ansips uzsvēra, ka Konvencijas mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm, un tai nav citu, slēptu mērķu. Viņš pauda cerību, ka visas valstis novērtēs tās būtību: palīdzēt vardarbībā cietušām sievietēm.

Jau ziņots, ka Stambulas konvencija – starptautiskais līgums vardarbības pret sievietēm novēršanai – tika pieņemta 2011. gadā. Tā stājās spēkā 2014. gada augustā, bet ES to parakstīja 2017. gada jūnijā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas informāciju katra trešā sieviete ES kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību, vairāk nekā puse sieviešu piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, bet katra divdesmitā ir izvarota.

Kā ziņots, pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Ministru kabineta komitejas sēdē 22.janvārī bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.

Neratificēt Stambulas konvenciju Saeimā pārstāvētās partijas mudinājis Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš sola arī turpmāk parlamentā lobēt šādu baznīcas viedokli. Kā skaidroja Katoļu baznīcā, Stankeviča ieskatā problēma Stambulas konvencijas kontekstā rodas, sākot iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu "vardarbība". "Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu?" vaicāja arhibīskaps, piebilstot, ka Eiropas Parlaments pērn pieņēma rezolūciju, no kuras šāds skatījums izriet. "Bet palūkosimies uz otru sievieti - ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, tas ir, nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?" pauda Stankevičs.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavoja likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā. Tagad likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Dzintara Rasnača vadīto Tieslietu ministriju.

LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai. Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās.

Šī jautājuma skaidrošanā aktīvi piedalās arī biedrība "Centrs Marta", kura ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā darbojas gandrīz 20 gadus, lai veicinātu sieviešu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī sniedz palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm.

Biedrība uzver, ka nevienai personai vai organizācijai, kas aktīvi iestājas pret konvencijas ratificēšanu, nav praktiskās pieredzes palīdzības sniegšanā no vardarbības cietušām personām, līdz ar to viņu kompetence vardarbības mazināšanas jomā un izpratne par to, kādas ir vardarbībā cietušās personas vajadzības, jāvērtē ļoti kritiski. Turklāt "Centrs Marta" uzskata, ka sekulārā valstī, kāda ir Latvija, nav pieņemami juridisko argumentāciju balstīt uz baznīcas vai reliģiskiem priekšrakstiem, kā arī nav pamatots secinājums par konvencijas it kā neatbilstību Satversmei. Pēc biedrības paustā, šādu secinājumu ir izteikusi persona, kurai nav zināšanu un izpratnes par konstitucionālajām tiesībām.