Foto: LETA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 13. martā, sāka skatīt likumprojektu, kas paredz liegt braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā trešo valstu pilsoņiem, taču turpmākā grozījumu virzība pašlaik nav skaidra, jo komisija nav saņēmusi ministriju atzinumus par plānotajām izmaiņām.

Šobrīd Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja šo pārvadājumu radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Rīgas dome ir izdevusi saistošos noteikumus, kas paredz, ka bezmaksas braucieni sabiedriskajā transporta pienākas visiem galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 75 gadiem. Par braucienu nav jāmaksā arī nestrādājošiem vecuma un izdienas pensionāriem, kuri ir jaunāki par 75 gadiem. Šī kārtība ir spēkā kopš 2010. gada, kad dome vienbalsīgi pieņēma saistošos noteikumus.

Tā kā RD noteikumos nav atrunāts, ka atlaides saņēmējiem jābūt Latvijas valstspiederīgajiem, piemēram, Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāriem, kuri deklarēti Rīgā, bezmaksas braucieni pienākas jau no 55 gadu vecuma. Tikmēr nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas var braukt no 63 gadu vecuma.

Uzmanību šai kārtībai februāra sākumā pievērsa raidījums "Nekā personīga". Drīz vien "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) situāciju sāka kārtot gan Saeimā, gan Rīgas domē, kur domnieka Jurģa Klotiņa (NA) priekšlikums neguva pozīcijas deputātu atbalstu. Klotiņš rosināja RD saistošos noteikumus labot tā, lai 100% braukšanas atlaide vairs nepienāktos ārzemniekiem, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī bezvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Līdzīgas izmaiņas NA vēlas izdarīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, liedzot piešķirt braukšanas maksas atlaides trešo valstu pilsoņiem. Partija ieskatā šie grozījumi motivēs cilvēkus saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību, kā arī samazinās nepieciešamo dotāciju apmēru sabiedrisko transportu pakalpojumu sniedzējiem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 13. martā, grozījumus skatīja pirmajā lasījumā. Atbalstīt vai noraidīt likumprojektu komisija nevarēja, jo pagaidām nav saņemti visu ministriju atzinumi. Komisija vienbalsīgi nolēma uzticēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) mēneša laikā apkopot citu ministriju atzinumus.

Deputāts Jānis Dombrava (NA), aizstāvot iesniegto likumprojektu, argumentēja, ka grozījumi sagatavoti, lai novērstu nevienlīdzību attieksmi starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuri pensionējas dažādos vecumos. Tāpat grozījumi raisa diskusiju par valsts nepieciešamību sniegt atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem. NA iecerējusi, ka grozījumi attieksies ne tikai uz Rīgu, bet visām Latvijas pašvaldībām. Deputāts izpētījis, ka daudzu valstu mākslas galerijās, izstāžu vietās un sabiedriskajā transportā ir noteikts – Eiropas Savienības valstu pilsoņi var saņemt atlaides, bet trešo valstu pilsoņiem jāmaksā pilna cena par pakalpojumu.

Komisijas loceklis Andrejs Klementjevs (S) pauda sašutumu par to, ka Dombrova likumprojekta aizstāvības runā pieminējis ārvalstu tūristus, jo, piemēram, Rīgas pašvaldības saistošie notikumi paredz – pirms atlaižu saņemšanas tūristam būtu jādeklarē dzīvesvieta Rīgā. Dombrava atcirta, ka grozījumi neattiecas uz galvaspilsētu vien.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas pārstāve Ineta Rezevska komisijas sēdē pauda, ka līdzšinējā valsts attieksme sociālajā un transporta pakalpojuma jomā bijusi pretimnākoša trešo valstu pilsoņiem, kuriem Latvijā ir uzturēšanās atļauja. Liedzot braukšanas maksas atlaides trešo valstu pilsoņiem, nepateicīgā situācijā nonāktu personas ar invaliditāti un ārvalstnieku bērni. Birojs atzina, ka netaisnība rodas Latvijas un trešo valstu vecuma pensionāru pārvadāšanā. "Grozījumi problēmu nerisina. Drīzāk saasina," rezumēja Rezevska.

VARAM Pašvaldību pārraudzības nodaļas pārstāvis Matīss Ķeķers pauda, ka ministrija konceptuāli atbalsta grozījumus, taču pievienojas arī Tiesībsarga biroja argumentiem.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta pārstāve Annija Novikova iestājas pret grozījumiem pašreizējā redakcijā, jo ir grūti identificēt personu loku, kuri šobrīd saņem atlaides sabiedriskajā transportā, līdz ar to ir sarežģīti paredzēt valsts dotāciju celšanos. Šādam argumentam sēdē piekrita arī Pasažieru pārvadātāju asociācija. Latvijas Pašvaldību savienība savukārt uzsvēra, ka nevienam nav tiesību iejaukties pašvaldību funkcijā veikt pasažieru pārvadājumus.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš pievienojās Satiksmes ministrijas argumentam, jo jebkura papildus kategorija, kas saņems braukšanas maksas atlaides, radīs jaunus izdevumus valsts budžetā.

Likumprojekta aizstāvis Dombrava pauda neizpratni, kāpēc Satiksmes ministrija grozījumus atradusi ieceri paplašināt atlaižu saņēmēju loku, jo iniciatīvas iecere ir šo loku samazināt.

Saeimas Juridiskā birojs uzsvēra, ka likumprojekts ir jābalsta statistikas datos, kā arī jāprognozē, kas pēc izmaiņām uzlabosies. Grozījuma iesniedzēji to neesot darījuši.

Rīgas domes pārstāvji uz sēdi neieradās. Kad līdzīgus grozījumus skatīja Rīgas domē, mērs Nils Ušakovs (S) pauda, ka vairums trešo valstu pilsoņu, kuri saņem braukšanas maksas atlaides, galvaspilsētā pavadījuši lielāko daļu sava mūža, tāpēc uzskatāmi par rīdziniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!