"Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro. Man, pensionārei, tas ir pārāk daudz. Mazpilsētā galvenokārt seniori palikuši, daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs," laikrakstam paudusi smilteniete Mārīte Pētersone.
Pagājuši divi gadi, kopš spēkā stājies Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kurā sadaļa par vienotu kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādē visā valsts teritorijā jāievieš praksē līdz 2020. gadam.
Lai ieviestu šo vienoto kārtību, sākušas rosīties gan pašvaldības, gan komunālie uzņēmumi. Dzīvokļu un māju īpašnieki tiek brīdināti, ka vajadzēs šķirties no diezgan ievērojamas naudas summas – 500 vai pat 1000 eiro komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidošanai, ja izmantos firmas pakalpojumu. Ja pamata darbus var veikt mājīpašnieks pats, sanāks krietni lētāk, vēsta laikraksts.
Uzzinot šādus paredzamos darbus, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim (NA), lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
Pētersone laikrakstam stāstījusi, ka viņas māja ir pieslēgta centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, un patērētā ūdens skaitītājs atrodas pagrabā. Pēc jaunā likuma izrādās, ka skaitītājam jāatrodas ārpus mājas. "Respektīvi, man jāizbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, lai tur uzstādītu komercuzskaites mēraparātu un nodrošinātu tam netraucētu piekļūšanu. Esmu saņēmusi tāmi ar iespējamām izmaksām – 500 līdz 600 eiro. Ja gadījumā vajadzēs uzlauzt arī asfaltu, zinu kaimiņus, kam tas draud, tad šā mezgla ierīkošana jau sanāks ap tūkstoš eiro," stāstījusi pensionāre.
"Man sāp sirds gan par sevi, gan tiem citiem maznodrošinātajiem pensionāriem, kuri šobrīd ir ārkārtīgi satraukušies. Nav noslēpums, ka daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs. Jauns, jo esošais, izrādās, vairs neatbilst likumam," stāstījusi Pētersone.
Savukārt Kukainis laikrakstam atzinis, ka ļoti labi izprot radušos problēmu, bet, ja likums ir pieņemts un stājies spēkā, tad likums ir jāpilda. "Esmu pārliecināts, ka Latvijā satraukuma maksimums vēl nav sācies. Daudzviet pašvaldības un komunālo pakalpojumu sniedzēji likuma skaidrošanu ir novilcinājuši, un tātad arī ne iedzīvotāji, ne vietējās varas pārstāvji nemaz nav apjautuši, kas viņus gaida tuvākajos gados," izteicies Kukainis.
"SIA "Smiltenes NKUP" jau pērn sāka namīpašnieku brīdināšanu un aicināja ierīkot uzskaites mezglus, mudinot likuma prasību izpildi neatlikt uz pēdējo dienu. Es saprotu, ka cilvēki iekrāto naudu ir paredzējuši citiem nolūkiem vai arī šīs naudas daudziem vispār nav, taču likuma norma ir jāpilda. Ja tā būtu pašvaldībā vai NKUP pieņemta, noteikti varētu lemt par atbalsta mehānismu. Tagad diemžēl palīdzēt nevaram. Taču piekrītu – slogs uz iedzīvotāju makiem uzlikts liels," atzīmējis Kukainis.
Kā norāda laikraksts, skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Tikai mājā ir skaitītājs, ko daudzviet Latvijā no atzara pirms skaitītāja ņem ūdeni dārza laistīšanai vai, piemēram, strūklakai. Tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci. Bet, lai raktu pats – vispirms jāizņem tehniskais projekts, par ko jāsamaksā.
Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, laikrakstam norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone.
Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka - paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam, atzīmē laikraksts.