Vairāki Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji, kas saņēmuši sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, sākuši darbu Satversmes aizsardzības birojā (SAB), portālu "Delfi" informēja komisijas pārstāve Marta Starostina.
Valsts drošības iestādē komisijas pārstāvji zinātnisko darbu veikuši februārī un martā.
Saskaņā ar vienošanos ar valsts drošības iestādi publiski netiks izpausts, kuri komisijas locekļi un citas personas pielaidi saņēmuši, kā arī kādas precīzi darbības notiek drošības iestādes telpās.
Atbilstoši ierobežojumiem, kas noteikti šajās telpās, šobrīd komisijas pārstāvji nepārvieto ārpus valsts drošības iestādes telpām nekāda veida informāciju digitālā formātā un tā plašākai sabiedrībai nebūs pieejama. Atbilstoši pēdējā laikā publiski paustajām politiķu norādēm īpašu uzmanību pārstāvji velta LPSR VDK aģentu kartotēkām, kā arī uzskaites žurnāliem, kuros reģistrētas šo aģentu lietas.
Sadarbību ar SAB komisijas priekšsēdētājs, vēstures doktors Kārlis Kangeris vērtē kā konfidenciālu, lietišķu un konstruktīvu.
Pētnieki martā uzsākuši arī darbu ar LPSR VDK pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas automatizētās sistēmas "Delta Latvija" anonimizēto kopiju, kurā nav virknes fizisko personu vārdu, pauž komisija.
Jau iepriekš pausts, ka komisija norobežojas no saistības ar izlūkdienesta direktora izvēles procedūru un argumentiem, kā arī publiskajā telpā izskanējušās valsts drošības iestādes kritikas saistībā ar zinātnieku pētniecisko darbu.
Komisiju veido 26 zinātnieki, no tiem 13 vēstures un citu zinātņu doktori, kuri kā politiski neatkarīgi vēstures eksperti ieteikti no Latvijas vēstures institūta, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva.
Komisija uzsver, ka pētnieku darbs nav tieši saistīts ar biroja funkciju izpildes novērtēšanu. Biroja pamatfunkcijas ir izlūkošana un pretizlūkošana, lai nosargātu konstitucionālo iekārtu, Latvijas neatkarību un teritoriālo nedalāmību. Savukārt atbildību par to, ka, pārkāpjot provenances principu, okupētājvalsts represīvas institūcijas dokumentārais mantojums nav nodots nacionālajai arhīva iestādei, nes likumdevēja un valdības politiķi, nevis valsts drošības iestādes vadība. Arī atbildību par likumdošanas brāķi, kas likumā paredz ārkārtīgi plašu komisijas uzdevumu un neparedz konkrētas pilnvaras, nes Saeima, nevis izlūkdienesta vadītājs, uzsver komisija.
