Foto: LETA

Saeima ceturtdien skatīs opozīcijas ierosinājumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisiju, liecina parlamenta dienas kārtība.

Jau ziņots, jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju iepriekš aktualizējās pirms divām nedēļām saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu daļai iedzīvotāju obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas dēļ.

Lēmuma projektu Saeimā iesnieguši Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un tai pietuvināti deputāti: Nellija Kleinberga, Juris Viļums, Varis Krūmiņš, Jānis Ruks, Rihards Melgailis, Ivars Brīvers, Arvīds Platpers, Edvards Smiltēns, Mārtiņš Šics un Silvija Šimfa.

"Protams, mēs ["Saskaņa"] atbalstīsim šo pieprasījumu. Ceru, ka visi savos rēķinos ir ieraudzījuši jauno OIK komponenti. Ministrija to ieviesa, lai atsevišķiem komersantiem novērstu OIK slogu. Taču tas vienkārši nonāca uz citu pleciem," LTV televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S).

Pagājušajā nedēļā pēc LRA Saeimas frakcijas deputātu tikšanās ar ekonomikas ministru Ašeradenu un viņa piedāvāto risinājumu uzklausīšanas saistībā ar elektroenerģijas rēķinu samazināšanu LRA lēma pieprasīt ekonomikas ministra demisiju.

Uzklausot ministru, LRA neguva pārliecību, ka viņa rosinājumi elektrības rēķinu mazināšanai sagatavoti lauksaimnieku, zemnieku, uzņēmēju un mājsaimniecību interesēs.

Kā skaidroja LRA, ekonomikas ministra risinājumi elektrības rēķinu samazināšanai, kas tika prezentēti tikšanās laikā pagājušajā nedēļā, faktiski ietvēra maksājumu sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem – tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus.

Tāpat ministrs iesniedza savu redzējumu attiecībā uz lauksaimnieku un zemnieku situācijas daļēju risināšanu, taču tas neattiecas uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām.

Pēc tikšanās ar ministru LRA frakcija secinājusi, ka pasākumi, ko Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā elektrības rēķinu mazināšanai, ir dekoratīvi, lai imitētu darbību, un ministrs visai vāji pārvalda situāciju paša vadītajā iestādē.

Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% lielāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

No šā gada 1. janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļauj mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazina izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību, skaidro EM.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018. gada 1. janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!