Latvijā joprojām ir korupcija valsts pārvaldē, publiskajos iepirkumus un Eiropas Savienības fondu naudas izmantošanā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume.
Straume sacīja, ka birojs izstrādājis darbības stratēģiju 2018. gadam un 2019. gadam. 2017. gads gan esot palicis bez stratēģijas saistībā ar izmaiņām biroja vadībā.
Jaunajā stratēģijā minētas prioritātes, kuras birojs uzskata par būtiskām. Straume pauda: "Skaidrs, ka mums joprojām ir korupcija valsts pārvaldē, iepirkumos, publiskajos iepirkumus, ES fondu līdzekļu izlietošanā. Birojam ļoti rūpīgi jāskatās, lai šī nauda tiktu izlietota lietderīgi."
Biroja nākotnes redzējums paredz, ka būtiskākais ir krimināllietu saturs. "Uz to mēs tiecamies tagad un tiecamies nākotnē," vērtēja Straume.
Savukārt KNAB darbinieks Aigars Prusaks, papildinot Straumes sacīto, norādīja, ka, atbilstoši biroja izvirzītajām prioritātēm, pamatprioritāte ir noziegumu izskaušana publiskajos iepirkumos, ES finansētajos projektos, veselības un būvniecības nozarē, lielākajās pašvaldībās un tiesu varas institūcijās.
Tāpat 2018. gads būs izaicinājumu gads. Birojs joprojām uzlabo savu darbību, kā arī jāņem vērā, ka gaidāmas Saeimas vēlēšanas un būs jāpievērš uzmanība tiem pašiem jautājumiem, kas bija aktuāli pagājušajā gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās.
KNAB priekšnieks komisijas deputātus informēja, ka 2017. gadā īstenotas vairākas likumdošanas iniciatīvas – izmaiņas atsevišķos normatīvo aktos. Viena no šīm būtiskajām izmaiņām ir politisko partiju ziedotāju ziedojumu apmēra samazinājums attiecībā uz ziedotājiem.
Biroja ieskatā tas padarīs caurredzamāku ziedošanas politiskajām organizācijām kārtību. Tāpat pozitīvi vērtējama iekšējās kontroles noteikumu apstiprināšana interešu konflikta novēršanai valsts pārvaldē. KNAB izstrādājis vadlīnijas, kas palīdzes noteikumus realizēt.
Straume arī norādīja, ka pērn pieaudzis to ziņojumu īpatsvars, kuriem bijusi "pievienotā vērtība". Viņa vērtējumā, tas liecina par uzticēšanās līmeņa paaugstināšanos KNAB.
KNAB pārstāvis Prusaks arī norādīja, ka pērn pieaudzis to gadījumu skaits, kad personas vērsušās KNAB. "Būtisks ir ne tikai kvantitatīvais, bet arī kvalitatīvais rādītājs. Saņemtā informācija uzlabojas," sacīja Prusaks.
KNAB darbinieks arī uzsvēra, ka ļoti svarīgi, ka iedzīvotāji savlaicīgi vēršas KNAB, jo tad birojam ir iespēja veikt proaktīvas darbības un nostiprināt pierādījumus. Turklāt savlaicīgi jāvēršas ne tikai upuriem, no kuriem kukuļi prasīti, bet arī valsts amatpersonām jāinformē par kukuļa piedāvāšanu.
Straume arī deputātiem atgādināja, ka birojs ticis reorganizēts, pastiprinot tā analītisko kapacitāti. No tā izriet, ka birojs tagad ir daudz spējīgāks analizēt informāciju, kas jau ir un vēl varētu nonākt biroja rīcībā.
KNAB apkopotā statistika liecina, ka birojs 2017. gadā sācis 30 kriminālprocesus. No pārskata periodā sāktajiem kriminālprocesiem 11 sākti pēc Operatīvo izstrāžu nodaļas sniegtās informācijas. Pērn kriminālvajāšanai nosūtīti 17 kriminālprocesi pret 41 personu.
Vērtējot pērnā gada rādītājus, Prusaks sacīja, ka vērojams rezultatīvo rādītāju pieaugums, tomēr tā nav biroja prioritāte un pašmērķis. Svarīga ir koruptīvu shēmu atklāšana un izmeklēšana, kā arī nevar aizmirst zemāka līmeņa korupciju.
Prusaks piebilda, ka to gan neizmeklē tikai KNAB, taču tas ir sabiedrības uzticēšanās jautājums un tāpēc attiecas uz visām tiesībsargājošajām iestādēm. Birojs secinājis, ka zemāka līmeņa korupcijas lietās parādās ātro kredītu problemātikas un azartspēļu problemātikas jautājums.
