Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasījusi Rīgas domei (RD) pārskatīt pašvaldības nolikuma grozījumus, kas ierobežo deputātu tiesības uzdot jautājumus, portālu "Delfi" informē ministra Kaspara Gerharda (NA) padomniece Santa Vaļuma.
VARAM ieskatā RD pieņemtie grozījumi neatbilst Satversmei, kā arī ierobežo deputātu tiesības piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā.
"Rīgas domes pieņemtie nolikuma grozījumi pārkāpj demokrātijas principus un neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, līdz ar to grozījumi nav saskaņojami. Ierobežojumi liedz deputātiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un pārstāvēt savu vēlētāju – sabiedrības, intereses. Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts. Demokrātiskā valstī deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumus, cik nepieciešams. Tikai šādos apstākļos var nodrošināt tiesisku lēmumu pieņemšanu," Rīgas domei izsūtīto vēstuli komentē Gerhards.
Vēstulē domei ministrija uzsver – likums nosaka, ka deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs. Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālās institūcijas locekļi, kas balsojuši. No tā izriet, ka deputātam, balsojot par jebkuru jautājumu, ir pilnvērtīgi jāizprot jautājuma būtība, uzdodot jautājumus, diskutējot un saņemot vai iesniedzot uzziņas.
Tā kā domes sēdēs izskatāmo jautājumu apjoms un būtība var atšķirties, jautājumu skaita vai to uzdošanas ilguma ierobežošana nav uzskatāma par atbilstošu risinājumu domes sēžu kārtību nolikuma izstrādē, uzsver VARAM. Vienīgais brīdis, kad būtu pieļaujama šāda prakse, ir kārtības nodrošināšanai domes sēdē un operatīvu rīcību jautājuma izskatīšanā. Taču arī šādos mirkļos jāievēro samērīguma princips.
VARAM 1. martā arīdzan nosūtījusi vēstuli visām 119 pašvaldībām, pieprasot izvērtēt un novērst līdzīgu ierobežojumu novēršanu vietvaru nolikumos. Ja jautājumu ierobežošanas normas kādas pašvaldības nolikumā ir ietvertas, ministrija pieprasa tās nekavējoties svītrot.
Ziņots, ka RD pēc 11 stundu debatēm naktī uz 1. martu pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.
Minētos grozījumus kārtējā domes sēdē rosināja pozīcijas deputāti. Priekšlikumam krasi iebilda opozīcija, tāpēc pēc vairāku stundu debatēm domnieki nolēma sasaukt ārkārtas sēdi, kas veltīta šī viena jautājuma vētīšanai. Ārkārtas sēde sākās pulksten 18 un ilga līdz agrai rīta stundai, pozīcijas deputātiem priekšlikumu atbalstot.
Kā skaidroja viens no priekšlikuma iesniedzējiem Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), šāds priekšlikums izstrādāts, lai "optimizētu domes darbu un izvairītos no domes sēžu novilcināšanas". Viņš atsaucās uz pašvaldības budžeta pieņemšanas sēdi, kura ilga trīs dienas "tikai tāpēc, ka opozīcija gribēja zināt cik Rīgā ir koku". Deputāts arī paskaidroja, ka šāda kārtība jau esot ieviesta Daugavpilī, un, ka VARAM pret to iebildusi neesot, jo domes nolikums ir saskaņots.
Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka šie priekšlikumi ierobežo deputātu vārda brīvību un apdraud demokrātiju. Kritiku par šo ieceri neslēpa teju neviens no opozicionāriem.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2018. gada budžeta pieņemšanas sēde RD ilga trīs dienas, opozīcijas deputātiem uzdodot vairākus simtus jautājumu pilsētas "galvenajai grāmatvedei" Ilgai Tiknusei, kura ir Finanšu departamenta direktore.
