Foto: F64
Sākot ar 2019. gada 1. septembri, pamatizglītības apguvi pakāpeniski uzsāks bērni no sešu gadu vecuma, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz, ka vecākiem tiks saglabāta iespēja izvēlēties, vai bērni pamatizglītības apguvi uzsāks sešu vai septiņu gadu vecumā. Līdz ar to – arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu – pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu.

Kā pēc Ministru kabineta komitejas sēdes pirmdien uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), likumprojektu grozījumi paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs uzsākt no astoņu gadu vecuma. Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka šādas pārmaiņas nepieciešamas, jo "kardināli mainījusies" ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija. Ir nepieciešams attīstīt skolēnu prasmes, risināt nestandarta problēmsituācijas.

Šadurskis skaidroja, ka sabiedrībā valda "bezgala daudz mītu" par sešgadniekiem pirmajā klasē. Viņš atspēkoja virkni no tiem. Izglītības un zinātnes ministrs uzsvēra, ka sešgadnieki netiks mācīti pēc septiņus gadus vecu bērnu programmām. 1. klases mācību saturs un metodika būs atbilstoša sešu gadu vecumā apgūstamajam saturam.

IZM vēlas izslēgt, ka 1. klasē skolas solā nonāk astoņgadnieki. Ministrs iezīmēja situāciju, ja bērns skolu uzsāk astoņu gadu vecumā, viņš to pabeidz 20 gados. Viņš apšaubīja, ka 19-20 gadus veciem jauniešiem sēdēšana skolas solā būtu tā efektīvākā nodarbe.

Savukārt, ja vecāki vai speciālisti uzskatīs, ka bērns nav gatavs uzsākt skolas gaitas sešu gadu vecumā, tad bērns varēs turpināt mācīties pirmsskolas izglītības iestādē.

Tāpat šiem bērniem nevajadzēs visu dienu pavadīt, sēžot skolas solā. Sešgadniekiem būs paredzēta vieta un laiks, piemēram, pastaigām ārā. Tāpat, ja bērns vēlēsies, viņš varēs 1. klasē gulēt diendusu, savukārt, ja šāda vēlme vai vajadzība nebūs, bērns varēs citādi pavadīt laiku, piemēram, apmeklēt interešu izglītības pulciņus.

Šadurskis arī uzsvēra, ka vecākiem bērni nebūs jāizņem līdz pusdienlaikam. "Sešus gadus vecam bērnam 1. klasē būs tieši tāds pats dienas garums kā tas ir tagad bērnudārzā," akcentēja ministrs. Pēc mācību stundām bērni varēs uzkavēties gan pagarinātajā grupā, gan pulciņos.

Jau šobrīd 25 Eiropas Savienības (ES) valstīs pamatizglītības uzsākšana sākas sešu gadu vecumā.

Jau šobrīd 30% bērnu pirmsskolas programmas apmeklē skolās, informēja Catlaks. Savukārt aptuveni 8% audzēkņu skolas gaitas uzsāk sešu gadu vecumā.

Šadurskis paredzēja, ka vairums vecāku izvēlēsies savas atvases sūtīt skolā jau sešu gadu vecumā.

Plānots, ka jaunais regulējums par pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, un pamatizglītības apguve no sešu gadu vecuma uzsākta 2019./2020. mācību gadā. Ņemot vērā, ka atsevišķās izglītības iestādēs var būt atbilstošo telpu, pedagogu un citu resursu trūkums, paredzēts atļaut pirmsskolas izglītības iestādēm, nemainot izglītības iestādes juridisko statusu, bez attiecīgas izglītības iestādes un izglītības programmas akreditācijas, laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. augustam nodrošināt 1. klases mācību satura apguvi.

Par likumprojektiem vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!