Pēc partiju apvienības "Latvijas Reģionu Apvienība" (LRA) Saeimas frakcijas deputātu tikšanās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V) un viņa piedāvāto risinājumu uzklausīšanas saistībā ar elektroenerģijas rēķinu samazināšanu, LRA nolēmusi pieprasīt ekonomikas ministra demisiju, informēja LRA.
Ceturtdien pieprasījums tiks iesniegts Saeimas Prezidijam.
"Uzklausot ministru, neguvām pārliecību, ka viņa rosinājumi elektrības rēķinu mazināšanai sagatavoti lauksaimnieku, zemnieku, uzņēmēju un mājsaimniecību interesēs. Drīzāk guvām iespaidu, ka ministrs nespēj kontrolēt situāciju un atrisināt šo jautājumu līdz 1. martam, kā mēs to prasījām. Visa atbildība tiek pārlikta uz elektroenerģijas patērētājiem, iesakot viņiem pašu spēkiem risināt šos jautājumus – tas ir, pieslēdzot vai atslēdzot jaudas, kas, manuprāt, ir neloģiski. Turklāt mēs nedzirdējām nevienu vārdu, kas attiektos uz tām grupām, ko minējām kā prioritāras − uzņēmējiem un mājsaimniecībām, ne tikai lauksaimniekiem un zemniekiem. Mēs paliekam pie savas līdzšinējās pozīcijas," pauda LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.
Kā skaidro LRA, ekonomikas ministra risinājumi elektrības rēķinu samazināšanai, kas tika prezentēti tikšanās laikā pirmdien, faktiski ietvēra maksājumu sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem – tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus. Tāpat ministrs iesniedza savu redzējumu attiecībā uz lauksaimnieku un zemnieku situācijas daļēju risināšanu, taču tas neattiecas uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām.
Tikšanās laikā ministram uzdoti jautājumi gan par elektrības rēķinu samazināšanu, gan citiem viņa pārziņā esošiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, obligātā iepirkuma atbalsta licenču atņemšanu koģenerācijas stacijām un "Conexus Baltic Grid" akciju iegādi. Pēc tikšanās ar ministru LRA frakcija secinājusi, ka pasākumi, ko Ekonomikas ministrija piedāvā elektrības rēķinu mazināšanai, ir dekoratīvi, lai imitētu darbību, un ministrs visai vāji pārvalda situāciju paša vadītajā iestādē.
Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% lielāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.
No šā gada 1. janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.
OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018. gada 1. janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
