Foto: PantherMedia/Scanpix

Pērn ārvalstīs notiesāti 35 Latvijas valstspiederīgie, kuri nodarbojušies ar narkotisko vielu tranzītu un kurjerpakalpojumiem. Tas ir par diviem gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati.

Departamenta direktore Guna Japiņa skaidro, ka cilvēki ārzemēs nereti uzķeras uz solījumiem par vieglu peļņu. "Solījumi par paciņas aizvešanu saņemt dāsnu atlīdzību bieži beidzas ar kurjera aizturēšanu. Tostarp eksotiskās valstīs, kur konsulāro palīdzību sniegt ir sarežģīti. Jāņem vērā, ka daudzās valstīs pret narkotiku kurjeriem vēršas bargi, izpildot nāvessodus vai piespriežot mūža cietumsodu," norāda Japiņa, izceļot gadījumu, kad vien ar citu valstu kolēģu palīdzību izdevies Latvijas narkokurjeru izpestīt no nāvessoda Malaizijā.

Par tendenci kļūst arī Latvijas valstspiederīgo iesaistīšanās cilvēku tirdzniecībā, brīdina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Kopā ar Iekšlietu ministriju šovasar taps informatīvā kampaņa, kas brīdinās sabiedrību par cilvēktirdzniecību un "moderno verdzību", proti, darbu ārvalstīs par neatbilstošu atalgojumu vai neatbilstošos apstākļos. Rudenī par šiem riskiem informēs arī pašvaldības.

Vēstīts, ka pērnā gada oktobrī Lielbritānijā aizturēja 24 gadus vecu Latvijas pilsoni, kurš turēts aizdomās par iesaisti mūsdienu verdzības un cilvēktirdzniecības lietā Dārbi pilsētā. "Delfi" vairākkārt vēstīja par Lielbritānijas un Latvijas varas iestāžu operāciju, kuras laikā pērnajā septembrī tika aizturētas un apcietinātas sešas personas, tostarp latvieši. Tāpat likumsargi atrada desmit paverdzinātas personas no Latvijas.

Savukārt nupat februārī Latvijas un Lielbritānijas policisti, īstenojot cilvēktirdzniecības apkarošanas operāciju, vienlaikus veikuši vairākas kratīšanas gan Latvijā, gan Lielbritānijā un aizturējuši piecus cilvēkus, tostarp četrus Latvijas valstspiederīgos aizdomās par "mūsdienu vergu" vervēšanu darbam Apvienotajā Karalistē.

Kopumā Konsulārais departaments pērn sniedzis palīdzību 3852 ārkārtas situācijās. Tas ir par 18% vairāk nekā 2016. gadā. Nepatikšanās Latvijas valstspiederīgie arvien biežāk iekuļas, jo ceļo daudz un uz attāliem reģioniem, vērtē Pildegovičs. "Iedzīvotāji izmanto modernās pasaules priekšrocības, atklājot visu globusu, pētot arī ļoti attālus reģionus, kur krīzes situācijas izceļas arvien biežāk. Attīstās jaunas konflikta zonas, notiek terorakti, kā arī dabas stihijas," spriež valsts sekretārs Pildegovičs. Piemēram, pērnā gada izskaņā kāds Latvijas valstspiederīgais centies tikt prom no Kurdistānas, kur notika neatkarības referendums. Kad situācija reģionā pierimusi, cilvēks izvēlējies palikt.

Pērn Ārlietu ministrija Latvijā palīdzējusi atgriezties 40 cilvēkiem no ģeogrāfiski attālām valstīm, tostarp Kenijas, Kambodžas, Vjetnamas un Angolas. Atgriešanās palīdzība kopumā sniegta 1366 gadījumos. Konsulārais dienests izsniedz valsts aizdevumu mājupceļam brīžos, kad finansiālu palīdzību atteikusi personas ģimene, pašvaldība un sociālie dienesti. Nereti pēc palīdzības vēršas ārvalstīs cietumsodu izcietušie.

Pērn ārvalstīs bojā gājuši 259 Latvijas pilsoņi, bet 168 personām bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība, liecina Ārlietu ministrijas apkopotie dati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!