Foto: Shutterstock

Šī gada pirmajos divos mēnešos no krāpnieku darbībām e-pastos cietuši jau trīs uzņēmumi, portālu "Delfi" informēja Valsts policijas (VP) pārstāve Gita Gžibovska.

Kā skaidro VP pārstāve, krāpnieki pārtver uzņēmēju e-pastus, kuros norādīts rēķins un maksājuma rekvizīti, izmaina norādīto e-pastu uz savu, kā rezultātā uzņēmēja pārskaitītā nauda nonāk krāpnieku kontā. Savukārt cietušie, nepārliecinoties par paziņoto rekvizītu autentiskumu, pārskaita konkrēto naudas summu krāpnieku bankas kontā.

Vienā no krāpšanas gadījumiem šogad iesaistīts Latvijas uzņēmuma sadarbības partneris bija Ķīnas Tautas Republikā reģistrēts uzņēmums.

Kā stāsta Gžibovska, komercsarakstes laikā, lai sazinātos ar vienu no darījuma pusēm, noziedznieki izveidoja sadarbības partneru e-pastam identisku e-pastu. No tā tika atsūtīta vēstule ar norādi par bankas rekvizītu maiņu.

Minēto darbību rezultātā uzņēmums veica pirmo pārskaitījumu uz noziedznieku norādīto kontu Ķīnas Tautas Republikā, pārskaitot 18 062 eiro. Turpinot komercsaraksti, noziedznieku piesaistītajā rēķinā atkal tika pievienota vēstule ar norādi par bankas rekvizītu maiņu. Latvijas uzņēmums veica otro pārskaitījumu uz noziedznieku norādīto kontu Čehijā – 27 089 eiro. Kopumā Latvijā reģistrētais uzņēmums veica pārskaitījumus 45 151 eiro apmērā.

Cits Latvijas uzņēmuma sadarbības partneris bija Vācijā reģistrēts uzņēmums. Arī šajā gadījumā noziedznieki izveidoja sadarbības partneru e-pastam vizuāli līdzīgu e-pastu. Nomainot bankas rekvizītus, uzņēmums uz noziedznieku norādīto kontu Lielbritānijā pārskaitīja 15 931 eiro, norāda Gžibovska.

Pērn Latvijā no šādām e-pastu krāpšanām bija cietuši vairāki uzņēmumi, no kuriem viens noziedznieku kontā ieskaitīja vienu miljonu ASV dolāru. Tiesa, noziedzniekiem neizdevās īstenot šo plānu, jo nauda tika iesaldēta.

Arī šogad šī tendence turpinās, tāpēc VP aicina ievērot pastiprinātus drošības pasākumus.

Par minētiem interneta krāpšanas gadījumiem VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākti vairāki kriminālprocesi.

Jau ziņots, ka arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) februārī izplatīja brīdinājumu par krāpniecību ar vēstuļu starpniecību – tajās izteikts aicinājums apstiprināt un reģistrēt savu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja numuru Eiropas biznesa datubāzē. Tikai pēc rūpīgas vēstules izlasīšanas top skaidrs – šis ir privāts piedāvājums izvietot reklāmu portālā, kas izmaksā 770 eiro gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!