Foto: LETA
Premjers kā koalīcijas partiju "cinisko aprēķina laulību bērns" un viņa ziņojums kā "kārtējais dokumentālais pierādījums par dzelzsbetona sienu, kas šķir valdošo eliti no tautas, tās problēmām un ikdienas izaicinājumiem", tik kritiski Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto vērtēja opozīcijas deputāti.

Kritisks par Kučinska ziņojumu bija Edvards Smiltēns. Viņš atgādināja premjera Jaunā gadu uzrunu, kurā viņš pavēstīja, ka 2018. gads būs izcils. "Izcilā gada sākums ir ārkārtīgi daudzsološs, ir pagājis tikai pusotrs mēnesis, bet gads sākās ar burvīgām degvielas cenām, jo būtiski tika pacelti nodokļi. Tā bija kā dāvana Latvijas iedzīvotājiem Latvijas simtgadē, kā vitamīni mūsu tautsaimniecībai," ironizēja Smiltēns.

"Gads iesācies ar šoku par elektrības rēķiniem, jo kā izrādās solītais rēķinu samazinājums ir kas cits – tā ir vienkārša izmaksu pārdale no vienas sabiedrības grupas uz citu, no vienas kabatas uz citu," sašutis bija deputāts.

Deputāts savā uzrunā pārmeta premjeram divu dienu vakuumu informatīvajā telpā no amatpersonām par finanšu sektora skandālu. "Daudziem Latvijas iedzīvotājiem patiešām radās baiļu sajūta. Kur ir mūsu premjers? Kur ir valsts augstākās amatpersonas? Kas notiek – vai kāds var paskaidrot? Un kas notiks, ja Latviju nākotnē piemeklēs vēl kāda nopietnāka krīzes situācija?" retoriski vaicāja deputāts.

Arī deputāte Jūlija Stepaņenko (S) veltīja Kučinskim skarbus vārdus tieši saistībā ar finanšu sektora skandālu. Viņa atgādināja, ka ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) 13. februārī publicēja priekšlikums vērsties pret AS "ABV Bank" un liegt bankai piekļuvi ASV dolāru norēķiniem, jo šī finanšu iestāde rada bažas par naudas atmazgāšanu.

"Ir izteiktas nopietnas aizdomas par augstu valsts amatpersonu korupciju Latvijā. Un jūs vienkārši, Kučinska kungs, pateicāties amerikāņu kolēģiem par ziņojumu, taču jums kā sevis cienošas valsts pārstāvim bija nekavējoties jāsaņem visi paskaidrojumi, pierādījumi un uzvārdi, kas figurē šajās aizdomās," pauda Stepaņenko.

"Tā vietā jūs devītajā dienā pēc notikuma vienkārši atzīstaties savā bezspēcībā un kopā ar "Vienotību" koncentrējat pūles tam, lai par katru cenu ar apšaubāmiem pamatojumiem tiktu vaļā no tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā nonākušā Latvijas Bankas vadītāja," turpināja deputāte.

Tikmēr deputāts Varis Krūmiņš (LRA) pārmeta reformu skaitu izglītības sfērā. "Kvantitāte neapšaubāma. Bet vai varam runāt arī par mērķtiecīgi plānotu un lietderīgu darbu, par kvalitāti? Formāli viss ir kārtībā. Nenoliedzami, Latvijā reformas izglītībā ir nepieciešamas," skaidroja deputāts. "Diemžēl šobrīd vairāk izskatās, ka plānots audzināt no atlikušajiem cilvēkresursiem mazizglītotu darbaspēku, un nupat publiskotais valdības apstiprinātais plāns par darbaspēka piesaisti augsti kvalificētām profesijām to tikai apliecina."

Krūmiņš kritizēja skolu optimizāciju, kompetenču pieeju, kā āri internātskolu slēgšanu.

Parlamentārietis Juris Viļums (LRA) pauda, ka būtu jāpieprasa visas valdības demisija. "Jo vispārīgi šīs valdības darbības moto varētu likt tādā tautas izteicienā "Nāks jauni sūdi, šitie aizmirsīsies!" skarbs bija deputāts.

Viļums deputātiem atgādināja nedienas ar – obligāto iepirkuma komponenti, maksātnespējas administratoriem, nodokļu reformu, kases aparātu reformu, lietotajām riepām, suņu barību "Dogo" un tā tālāk.

"Kučinska kungs ir koalīcijas partiju cinisko aprēķina laulību bērns, jo, proti, protams, zaļie zemnieki ir tādi zaļi domājoši cilvēki un saimnieki savā valstī, tas nekas, ka Lembergs viņiem galvenais," pārmeta deputāts. "Nacionālā apvienība, protams, patriotiska partija. Tas nekas, ka tur maksātnespējas administratori grozās, Dievs ar viņiem! "Vienotība" vārds ir skaists. "Vienotība"! Tas nekas, ka vienoti šķeļas, un vienoti šķiras."

Savukārt deputāte Inguna Sudraba (NSL) sacīja, ka Kučinska ziņojums ir "ir kārtējais dokumentālais pierādījums par dzelzsbetona sienu, kas šķir valdošo eliti no tautas, tās problēmām un ikdienas izaicinājumiem".

Saeimā ceturtdien Kučinskis uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Ziņots, ka Kučinska ziņojumu veido piecas nodaļas: tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.

Visapjomīgāko ziņojuma daļu veido sadaļa par tautsaimniecības stiprināšanu. Tajā valdības vadītājs atskaitās par investīciju piesaisti, enerģētikas politiku, īstenoto nodokļu reformu, ēnu ekonomikas mazināšanu, uzņēmējdarbības vidi, Eiropas fondu piesaisti un tamlīdzīgi.

Tāpat ziņojumā izcelta valsts aizsardzības spēju stiprināšana, aizsardzības budžetam sasniedzot 2% no IKP, kā arī Latvijas iekšējās drošības stiprināšana.

Ziņojuma sadaļā "Demogrāfiskās situācijas uzlabošana un sociālais nodrošinājums" valdības vadītājs uzskaitījis virkni īstenoto pasākumu, lai vecinātu dzimstību un samazinātu nabadzību. Piemēram, palielināts ģimenes valsts pabalsts un ieviestas piemaksas vecākiem pie ģimenes valsts pabalsta par diviem un vairāk bērniem.

Ziņots, ka Kučinska vadītajai valdībai, svētdien, 11. februārī apritēja divi gadi, kopš tā tika apstiprināta ar Saeimas deputātu balsojumu.

Uzsākot darbu 2016. gada 11. februārī, valdība izstrādāja un pieņēma Valdības rīcības plānu, nosakot sava darba prioritātes.

Rīcības plāns nosaka visu ministriju, Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) veicamos pasākumus un to izpildes termiņus, lai īstenotu Kučinska valdības noteiktos uzdevumus, kā arī identificētos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai.

Kopumā rīcības plānā apkopoti teju 290 darbi, ko Kučinska valdība apņēmusies paveikt. Valdības rīcības plāns paredz konkrētus darbus, to izpildes termiņus, kā arī prioritārās nozares.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!