Foto: LETA

Problēmas Latvijas finanšu sektorā neapdraud banku sistēmas stabilitāti. Taču šīs problēmas prasa risinājumus, kas nebūs vienas dienas jautājums, ceturtdien Saeimā, uzstājoties ar ikgadējo ziņojumu par Ministra kabineta paveikto un iecerēto darbību, teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

"Pēdējo dienu notikumi ir būtiski iespaidojuši daudzu amatpersonu, mediju un arī sabiedrības dienas kārtību. Daudzi valstij ļoti svarīgi jautājumi ir ieslīdējuši ēnā. Tie tur nepaliks ilgi, tie atgriezīsies, jo valdības rīcības plāns joprojām ir dokuments, kurā ir iezīmētas skaidras darba vadlīnijas, kuras nevar atcelt," ar šādiem vārdiem Ministru prezidents iesāka savu ikgadējo uzrunu Saeimai.

Kučinskis atzina, ka problēmas Latvijas finanšu sektorā negatīvi ietekmē mūsu valsts reputāciju, taču neapdraud banku sistēmas stabilitāti. "Nav jēgas jaukt kopā amatpersonu aizturēšanu ar privātu komercbanku problēmām, jo īpaši, ja tās ir savstarpēji nesaistītas lietas," atkārtoti uzsvēra premjers, piebilstot, ka Latvijas drošības iestādes strādā, apzinoties savus pienākumus un atbildību.

Finanšu sistēmā ir problēmas, kas prasa risinājumus, valdība par tām ir gatava runāt, "bet tas noteikti nav vienas dienas jautājums".

"Daudzi no jums taču zina, ka nesenā pagātnē bankas mēdza krist kā lāstekas no jumta malas. Tāpēc jumti ir regulāri jānotīra. Drošību rada likumi, kuri pieejami un saprotami visiem bez izņēmuma. Tāpēc uzmanīgi, prognozējami un bez panikas. Mēs visi kopā varam tikt galā ar šīm problēmām un tas ir tas, ko no mums gaida gan Latvijas sabiedrība, gan mūsu sabiedrotie," atgādināja premjers.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.

Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.

Likumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimševičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.

Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!