Šis gads būs izaicinājumu gads iekšlietu sistēmā gan valsts pārvaldes reformas dēļ, gan tāpēc, ka nepieciešams izvērtējums par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti. Sākotnējo ieskatu tajā jau ir devis Valsts kontroles veiktais audits un pie šāda izvērtējuma strādā arī policijas vadība. Kozlovskis sacīja, ka ir izdevies saņemt Eiropas Savienības atbalstu, un plānā ir piesaistīt ekspertus, lai ieskicētu, kādai policijai jābūt gan skaita ziņā, gan organizējot iekšlietu procesus.
Ministrs norādīja, ka kopējais noziedzīgu nodarījumu samazinājums ir pozitīvs rādītājs, vienlaikus norādot, ka slepkavību, precīzāk, sadzīvisko slepkavību skaits pieaudzis. Viņš to vērtēja kā "bēdīgu faktu".
Jau ziņots, ka bez sadzīviska rakstura slepkavībām Valsts policija pērn sākusi kriminālprocesu arī par divām slepkavībām ar pasūtījuma raksturu. Abas slepkavības pērn arī tikušas atklātas.
Atskatoties uz padarīto, par nozari atbildīgais ministrs sacīja, ka Valsts policija ir tā iestāde, kas rosina un izmeklē no visām Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm visvairāk kriminālprocesu. Viņš piekrita, ka dažreiz policija tiek pelta pamatoti, bet dažreiz, viņaprāt, tas bijis arī nepamatoti.
Ministrs uzsvēra, ka pērn ir stiprināta Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes kapacitāte, tāpat ir saņemti līdzekļi kibernoziegumu apkarošanas stiprināšanai, bet veiksmīgs un labs darbs bijis arī cīņā ar nelegālajiem televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī saistībā ar iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesos.
Kozlovskis arī uzteica Iekšējās drošības biroja paveikto. Birojs savu darbību sāka 2015. gadā "praktiski no nulles". Pērn zināmā mērā ir izdevies nodrošināt biroja personālsastāvu un patlaban iespējams redzēt pirmos rezultātus. Ministra skatījumā tas ir pozitīvi.
Kozlovskis sacīja, ka šis gads būs izaicinājumu gads iekšlietu sistēmā. Tas saistīts arī ar plānoto valsts pārvaldes reformu, kas paredz samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Ministrs uzreiz piebilda, ka nepiekrīt "lineāram griezumam".
Vēl ministrs savā runā pieminēja nepieciešamību vienkāršot kriminālprocesu, jo patlaban ļoti daudz resursu tiek tērēts tur, kur to nevajadzētu darīt.
Runājot par izmeklēšanas kvalitātes celšanu, ir jāsaprot, ka noziegumi kļūst sarežģītāki, tāpēc nepieciešams runāt par izglītību, sacīja ministrs.
Pēc viņa domām izglītība ir viens no priekšnoteikumiem, lai izmeklēšanas kvalitāte pieaugtu.
Kozlovskis atgādināja, ka jau no pagājušā gada 1. septembra Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā 2. līmeņa profesionālo izglītību specifiski ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Tāpat viņš sacīja, ka, ieviešot izglītības klasifikatorus, nozarē būs nepieciešamie speciālisti.
Kozlovskis arī atgādināja, ka nu jau kādu laiku publiskajā telpā tiek diskutēts par Policijas akadēmijas atjaunošanu. Viņš teica, ka izglītības iestādes izveidošanu nevajadzētu skatīt vienīgi kā tikai un vienīgi policijas akadēmiju, bet gan piesaistīt arī citus interesentus, kas nodarbojas ar pirmstiesas izmeklēšanu.
"Šī gada uzdevums ir nonākt pie slēdziena, lai tas nepaliek tikai policijas kompetences jautājums," noslēgumā sacīja ministrs.
