Foto: F64

Latvija grib izrauties no atpalicēju grupas un pietuvoties Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim, tā Saeimā, uzstājoties ar ikgadējo ziņojumu par Ministra kabineta paveikto un iecerēto darbību, ceturtdien teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Runājot par tautsaimniecību, Kučinskis uzsvēra, ka daudzas lietas ir izdevušās. "Pēc dažu gadu stagnācijas perioda, Latvijas tautsaimniecība ir sākusi strauji augt un provizoriskais iekšzemes kopprodukta pieaugums 2017. gadā sasniedza 4,5%, tādējādi ir pārsniegts līdz šim vēsturiski augstākais pieauguma līmenis, kuru Latvija sasniedza 2007.gadā," Saeimas deputātiem norādīja premjers.

Viņš skaidroja, ka Latvijai ir jāpanāk IKP pieaugums 4,5% vai pat 5% līmenī vairāku gadu garumā. "Mēs "nespiežam gāzi grīdā", mēs gribam izrauties no atpalicēju grupas un pietuvoties tiem, kas ir vidū, tātad Eiropas Savienības vidējam līmenim," mērķus skaidroja Kučinskis.

Viņš nepiekrita viedoklim, ka visa attīstība jākoncentrē tieši Rīgā un tās apkārtnē, "padarot to par tādu kā dūri, kurai pakļaujas visa pārējā Latvija". "Tēlaini runājot, Rīgai jābūt sveicienam pasniegtai rokai un nevis dūrei. Tai jābūt draudzīgai visiem Latvijas reģioniem, kas ir galvenais darbaspēka avots tūkstošiem Rīgā un Pierīgā strādājošo uzņēmumu," savu nostāju pauda premjers.

Savā uzrunā Kučinskis uzsvēra arī ēnu ekonomikas apkarošanu. "Tā ir politiski jūtīga tēma un pēdējās nedēļas notikumi to kārtējo reizi apliecina. Neraugoties uz dažādiem skeptiskiem prātojumiem, pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai strādā," uzsvēra Kučinskis.

Runas turpinājumā viņš uzsvēra iekšējās un ārējas drošības stiprināšanu. Premjers atgādināja, ka aizsardzības budžets šogad ir sasniedzis 2% no IKP. "Arī iekšējās drošības jomā ir daudz padarītā. Statistika liecina, ka noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies, kas noteikti liecina par iekšējo drošības dienestu darbības efektivitāti," skaidroja Ministru prezidents.

Viņš savā runā izcēla divu reformu virzienus – veselības aprūpes un izglītības sistēmas. "Aizvien mazāk paliek ticamu argumentu, kas liktu saglabāt pustukšas skolas daudzās Latvijas vietās," priecājās premjers, "Mums ir jāfinansē tikai tās skolas, kuras spēj sapulcināt lielāku skolēnu skaitu un nodrošināt viņiem kvalitatīvu izglītību."

Pērn ir notikušas būtiskas pārmaiņas arī veselības aprūpes sistēmā. Nozarei ir palielināts finansējums, šogad tiks paaugstinātas veselības aprūpes sistēmā strādājošo algas, turpina attīstīties bieži e-veselības sistēma. "Tā noteikti ir jāpilnveido, bet atpakaļceļa vairs nebūs. E-veselība padara skaidru informācijas un finanšu plūsmu, kur galvenais ieguvējs būs pacients," akcentēja premjers.

Ziņots, ka Kučinska ziņojumu veido piecas nodaļas: tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.

Visapjomīgāko ziņojuma daļu veido sadaļa par tautsaimniecības stiprināšanu. Tajā valdības vadītājs atskaitās par investīciju piesaisti, enerģētikas politiku, īstenoto nodokļu reformu, ēnu ekonomikas mazināšanu, uzņēmējdarbības vidi, Eiropas fondu piesaisti un tamlīdzīgi.

Tāpat ziņojumā izcelta valsts aizsardzības spēju stiprināšana, aizsardzības budžetam sasniedzot 2% no IKP, kā arī Latvijas iekšējās drošības stiprināšana.

Ziņojuma sadaļā "Demogrāfiskās situācijas uzlabošana un sociālais nodrošinājums" valdības vadītājs uzskaitījis virkni īstenoto pasākumu, lai vecinātu dzimstību un samazinātu nabadzību. Piemēram, palielināts ģimenes valsts pabalsts un ieviestas piemaksas vecākiem pie ģimenes valsts pabalsta par diviem un vairāk bērniem.

Ziņots, ka Kučinska vadītajai valdībai, svētdien, 11. februārī apritēja divi gadi, kopš tā tika apstiprināta ar Saeimas deputātu balsojumu.

Uzsākot darbu 2016. gada 11. februārī, valdība izstrādāja un pieņēma Valdības rīcības plānu, nosakot sava darba prioritātes.

Rīcības plāns nosaka visu ministriju, Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) veicamos pasākumus un to izpildes termiņus, lai īstenotu Kučinska valdības noteiktos uzdevumus, kā arī identificētos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai.

Kopumā rīcības plānā apkopoti teju 290 darbi, ko Kučinska valdība apņēmusies paveikt. Valdības rīcības plāns paredz konkrētus darbus, to izpildes termiņus, kā arī prioritārās nozares.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!