SAB: Rimšēvičam nav pieejas valsts noslēpumu saturošai informācijai  (51)

SAB savas kompetences robežās sācis pārbaudīt informāciju attiecībā Rimšēviču. Birojs pārbaudīs visu informāciju, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā. Tiks pārbaudīta gan publiski pieejamā informācija, gan informācija, kas ir tikai SAB rīcībā.

Uz jautājumu, vai Latvijas Bankas prezidentam ir piešķirta un spēkā esoša speciālā pielaide valsts noslēpuma objektam, SAB portālam "Delfi" norādīja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai.

Ņemot vērā, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieejas valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav, informēja SAB.

Tāpat valsts noslēpumu aizsargājošā iestāde informēja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības (ES) klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.

Aģentūra AP šonedēļ ziņoja, ka Rimšēvičs pēdējo gadu laikā regulāri apmeklējis Krieviju, kur kopš 2010.gada viņš pabijis vismaz astoņas reizes. Vairums no šīm vizītēm gan bijušas pirms Latvijas pievienošanās eirozonai un pirms Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas pret Maskavu, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā. Pēc tam Rimšēvičs uz Krieviju sācis ceļot caur Baltkrieviju.

AP rīcībā esošās, 2010. gadā uzņemtās fotogrāfijās viņš redzams kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām.

Foto: AP

Rimšēvičs otrdien preses konferencē norādīja, ka Pilščikovu nepazīst. Krievijā viņš esot bijis vien divas reizes, kad Kamčatkā nevis medījis, bet makšķerējis – ķēris lašus.

Pirmā reize bijusi 2010. gadā, kad viņš tur bijis kopā ar nu jau mūžībā aizgājušo Valēriju Maliginu, bet otrā reize – 2012. gadā, kad viņam bijis cits ceļa biedrs. Viņš arī neesot uz Krieviju devies caur Baltkrieviju. Tāpat tiek apsvērta iespēja par šo fotogrāfiju sūdzēties Drošības policijā, sacīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.

Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.

LIkumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimševičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu. Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.

Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.