Esošajā situācijā pāreja uz obligāto vidējo izglītību Latvijā nerisinātu izglītības sistēmas un darba tirgus akūtās problēmas un izaicinājumus, jo jau šobrīd Latvijā ir augsts personu īpatsvars ar iegūto vidējo izglītību, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja.
Šobrīd būtu svarīgi nodrošināt esošās sistēmas nepilnību novēršanu un sekmīgu uzsākto un plānoto reformu īstenošanu. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka šobrīd nevajadzētu fokusēties uz obligātās vidējās izglītības ieviešanu, jo izglītības sistēma ir ļoti nopietnu pārmaiņu priekšā. Ministrs aicināja "noņemt aktualitāti" no šīs tēmas.
Arāja vērsa uzmanību, ka bezdarba līmenis starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni ir ievērojami augstāks. IZM prognozē, ka turpmākajos gados saasināsies darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību.
Pāreja uz obligāto vidējo izglītību tikai daļēji risinātu liela zemas kvalifikācijas darbaspēka īpatsvara problēmu, jo darba tirgus saglabā pieprasījumu arī pēc zema kvalifikācijas līmeņa darbaspēka, skaidroja IZM valsts sekretāra vietniece.
Arāja iezīmēja vairākus izaicinājumus, ar ko varētu saskarties, pārejot uz obligāto vidējo izglītību. Piemēram, obligātās izglītības iegūšanas vecuma noteikšana un obligātās vidējās izglītības nodrošināšana riska grupas personām, piemēram, otrgadniekiem.
Vienlaikus IZM pārstāve vērsa komisijas uzmanību, ka pāreja uz obligāto vidējo izglītību ir noteikta jau virknē dokumentu, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā. Viņa atsaucās arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), kas norādījusi, ka Latvijas panākums ir liels vidējo izglītību ieguvušo skaitu.
Latvijā iedzīvotāji 25-64 gadu vecumā bez vidējās izglītības ir 11,3%. Piemēram, Portugālē šis radītājs ir vairāk nekā 50%, Spānijā virs 40%, savukārt Čehijā nepilni 7%.
2016./ 2017. mācību gadā 98,65% audzēkņu turpinājuši mācības pēc 9.klases. No tiem 63,43% turpināja izglītību iegūt vispārējās izglītības programmās, pārējie – 36,57% – profesionālās izglītības programmās. Mācības pēc 9. klases 2016./ 2017. mācību gadā neturpināja vien 244 bērni jeb 1,35%.
Pilna obligāta vidējā izglītība ir ieviesta tādās Eiropas Savienības (ES) valstīs kā Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, Portugālē. Savukārt vidējā obligātā izglītība nav noteikta tādās ES valstīs kā: Dānijā, Kiprā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Grieķijā, Polijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Latvijā un citur, liecina IZM apkopotā informācija.
Šadurskis un Arāja prognozēja, ka pāreju uz obligāto vidēju izglītību varētu vien ieviest, sākot ar 2023./2024. mācību gadu jeb pēc jaunā izglītības satura ieviešanas un pārejas uz mācībām latviešu valodā.
Jau novembrī, skatot 2018. gada valsts budžetu pirms otrā lasījuma, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās, ka tā pēc deputāta Inta Dāldera (V/"Par") iniciatīvas varētu virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par obligāto vidējo izglītību.
Deputāta iepriekš sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka obligāta būtu vidējā izglītība, kas jāiegūst līdz 35 gadu vecumam. Patlaban likumā kā obligāta noteikta pamatizglītība, kas jāiegūst līdz 18 gadu vecumam.
