Jau vēstīts, ka vēršanos pret sevi LB prezidents pamatoja ar to, ka viņš iestājies pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā un komercbankām, kas šādu biznesu īsteno.
Pēdējās dienās notiekošo Rimšēvičs vērtēja kā bezprecedenta notikumus Latvijā un spiediena izdarīšanu pret sevi.
Viņš skaidroja, ka savulaik uzņēmies iniciatīvu attīrīt Latvijas banku sistēmu no netīrās naudas un pierādīt pasaulei, ka LB dara visu iespējamo, lai samazinātu pār Latvijas komercbankām esošo neslavas ēnu. Viņa ārvalstu konsultanti esot ieteikuši, ka Latvijas komercbankām nepieciešams audits, tomēr bankas neesot bijušas gatavas atvērt savas grāmatas un staļļus, parādot, kā tās ikdienā veic operācijas.
Tāpat viņš paziņoja, ka saņēmis nošaušanas draudus, par ko esot informējis drošības institūcijas. "Man atnāca īsziņa no konkrēta cilvēka," uz jautājumu par to, kurš viņam draudējis, atbildēja Rimšēvičs, personu, kura draudējusi, neatklājot. Viņš sacīja, ka īsziņa saņemta šā gada janvāra beigās.
Rimšēvičs preses konferencē atzina, ka pamazām Latvijā daudziem ir kļuvis neērts.
Jau vēstīts, ka likumsargi pirmdienas vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Rimševičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt. Viņš noraidīja visas apsūdzības un uzsvēra, ka plašākus komentārus par notikušo sniegšot otrdien.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu.
Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.
Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka LB prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
