Partija "Vienotība" rosinājusi grozījumus Latvijas Bankas likumā, lai ierobežotu Latvijas Bankas amatpersonu pilnvaru termiņus, portālu "Delfi" informēja partijas preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Ar grozījumiem "Vienotība" iepazīstināja valdības koalīcijas partnerus pirmdien koalīcijas padomes sēdē.
Tāpat partija rosinājusi likumu papildināt ar normām, kas dod tiesības Saeimai atcelt no amata Latvijas Bankas amatpersonas, un Latvijas Bankas padomei apturēt amatpersonu pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
"Vienotība" aicinājusi likumā noteikt amatpersonu pilnvaru termiņu ierobežojumus – amatpersonu iecelšanu amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem – arī citām amatpersonām, kam šāda ierobežojuma pašlaik nav. Piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājiem.
"Izstrādājot priekšlikumus, esam arī atsaukušies Valsts prezidenta iniciatīvai sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā," paudis "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
Ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu. Turklāt kukuļa apmērs bijis ne mazāks kā 100 000 eiro.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
