Foto: LETA
Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs kopš 2016. gada nav spējis iegūt kārtējo akreditāciju. Akreditācijas komisija, kas vērtē muzeju darbības pamatprasību izpildi, konstatējusi būtiskas nepilnības, piektdien ziņo LTV raidījums "Kultūršoks".

Februārī, kad noslēgumam tuvojas atkārtota vērtēšana, nav skaidrs, vai muzejs varēs darbu turpināt, vai arī to nāksies reorganizēt vai pat likvidēt, skaidro LTV.

Aptuveni 3000 eksponātu bijuši bez inventarizācijas numura jeb signējuma, bet vēl vairāk nekā 1000 priekšmetu 2017. gadā konstatēti kā pazuduši. Pēc Kultūras ministrijas (KM) paspārnē esošās akreditācijas komisijas paustajām bažām daļa no priekšmetu atradušies, bet vairāki simti no tiem joprojām esot nozuduši.

"Tas skaits bija ļoti, ļoti liels, lai varētu tam nepievērst uzmanību, lai par to nebūtu satraukumu," raidījumā sacīja KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjānis.

Savukārt muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais raidījumā skaidro, ka pilnīga pārbaude par muzeja eksponātu skaitu, cik viņam zināms, nekad neesot notikusi.

"Man ir jāatzīst, ka daudzu, daudzu gadu garumā izveidojusies situācija, ka mēs virkni priekšmetu nevaram atrast. Šie priekšmeti ir izvietoti tādās telpās un tādos apstākļos, kādos normāli nevarētu būt - viens otrā, vai viens uz otra, kas ir absolūti nepieļaujami," sacīja Kuplais.

Otrs būtiskākais KM iebildums esot bijis par muzeja stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem. Komisijai, kas piešķir akreditāciju, radies priekšstats, ka tā izveide tiekot veikta formāli, iesaistot ārpakalpojumus, nevis iesaistot muzeja darbiniekus.

Etnogrāfiskā muzeja direktores pienākuma izpildītāja Kristīne Kūla gan šādu pārmetumu noraida. "Iespējams, ka citreiz dokuments uzlikts uz papīra izskatās pavisam citādi nekā dzīvē viņš ir izskanējis. Stratēģijas izstrādē piedalījās katrs muzeja darbinieks, tāda iespēja tika dota katram," skaidroja Kūla.

Muzejam 2016. gada dots gads trūkumu novēršanai, un 2017. gada rudenī iesniegti dokumenti atkārtotai novērtēšanai. Daļa trūkumu novērsti, atrasti arī daļa neuzskaitīto priekšmetu. Precīzu skaitli, cik eksponāti gan aizvien ir pazuduši, muzeja pārstāvji nenosauc, taču iezīmē, ka tādu esot vairāki simti.

Krājuma darbinieku paveikto, lai situāciju uzlabotu, akreditācijas komisija vērtē pozitīvi, bet stratēģijas jomā aizvien esot novērojami pamatīgi trūkumi

Bēdīgākajā scenārijā, kā skaidro Garjānis, ja muzejs pusgada laikā nespēs iesniegt detalizētu plānu, tad muzejs būs jāreorganizē vai jālikvidē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!