"Juris Rubenis ir mazliet vairāk nekā ierindas mācītājs, viņš ir arī sava laika garīgās atmodas simbols. Ja šādi procesi mūsu sabiedrībā notiek, tad tas neko labu neliecina par mūsu sabiedrību kopumā," sacīja Simanovičs.

Zinot, cik svarīgs Rubenim bijis mācītāja amats, jo baznīcā aizvadīta lielākā daļa viņa dzīves - 36 gadi, lēmums par aiziešanu, visticamāk, nav bijis viegls, pārliecināti viņa kolēģi Torņakalna baznīcā.

"Viņš to, uzdrošinos sacīt, nebūtu darījis, ja nebūtu bijis šī spiediena," neslēpj mācītājs.

Acīmredzot, Rubenis nav vēlējies mēģināt citus pārliecināt par savu viedokli un nav vēlējies radīt precedentu. "Vēlme bija, ka viņš lūk skaidrotu savu nostāju un vēlamajā gadījumā atsauktu savas domas. Pasacītu, ka ir kļūdījies, ka viņa viedoklis bijis aplams un nesavienojams ar izpratni par svētiem rakstiem kādu mācītāju ieskatā. Tā dēļ tika aicināti arī bīskapi sasaukt mācītāju konferenci, kurā Rubeņa viedokli un uzskati tiktu vērtēti. Lai šo visu procesu aiztaupītu, acīmredzot, Juris spēris pirmo soli pats," atklāja Simanovičs.

"Delfi" jau ziņoja, ka 36 gadu kalpošanas baznīcai mācītāja amatu nolēmis atstāt sabiedrībā iecienītais Rubenis. Viņš LELB arhibīskapam Jānim Vanagam lūdzis atbrīvot viņu no mācītāja amata. Šis lūgums ir pieņemts un apstiprināts, un šobrīd viņš ir Rīgas Lutera draudzes ierindas loceklis. Tikmēr arhibīskaps Jānis Vanags Rubeņa aiziešanu skaidro ar personīgiem iemesliem, kurus viņam nav uzticēts iztirzāt publiski.