Foto: LETA
LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija publiskā paziņojumā norobežojas no saistības ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša izvēles procedūru un argumentiem, kā arī publiskajā telpā izskanējušās valsts drošības iestādes kritikas saistībā ar zinātnieku pētniecisko darbu.

"Komisija stingri norobežojas no mēģinājumiem saistīt zinātnisko darbību ar izlūkdienesta vadītāja izvēles politisko procedūru. Komisiju veido 23 zinātnieki, no tiem 13 vēstures un citu zinātņu doktori, kuri kā politiski neatkarīgi vēstures eksprti ieteikti no Latvijas vēstures institūta, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī daudzi citi zinātnieki, kā pieaicināti lietpratēji. Pētnieku darbs nav tieši saistīts ar biroja funkciju izpildes novērtēšanu," sacīja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

SAB pamatfunkcijas, kā atgādina Kangeris, ir izlūkošana un pretizlūkošana, lai nosargātu konstitucionālo iekārtu, Latvijas neatkarību un teritoriālo nedalāmību. "Nacionālā arhīva funkcija nav raksturīga pretizlūkošanas iestādes funkcija Rietumu pasaulē. Atbildību par to, ka pārkāpjot provenances principu okupētājvalsts represīvas institūcijas dokumentārais mantojums nav nodots nacionālajai arhīva iestādei, nes likumdevēja un valdības politiķi, nevis valsts drošības iestādes vadība. Arī atbildību par likumdošanas brāķi, kas likumā paredz ārkārtīgi plašu komisijas uzdevumu un neparedz konkrētas pilnvaras, nes Saeimas Juridiskā komisija, ne drošības iestāde," skaidro komisijas vadītājs.

Sadarbību ar biroju 2018. gada februārī komisija, kā apgalvo Kangeris, vērtē kā konfidenciālu, lietišķu un konstruktīvu. Vienpadsmit zinātnieku aizpildījuši aptaujas lapas atļaujas ieguvei darbam ar valsts noslēpumu.

Pirmajiem diviem zinātniekiem 2018. gada 12. februārī arī izsniegtas valsts noslēpuma atļaujas.

Komisija un birojs apņēmušies neizpaust pētnieku personības, kas sāks zinātnisko darbu birojā.

Vēstīts, pašreizējais Maizīša pilnvaru termiņš beidzas maijā. Kandidātu SAB vadītāja amatam izvirza NDP, bet gala lēmumu par šo jautājumu pieņem Saeima.

Maizītis Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" paziņoja, ka viņam pagaidām nav bijuši nopietni piedāvājumi kandidēt uz vēl vienu termiņu SAB vadītāja amatā.

Savukārt Gunārs Kūtris intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka gadījumā, ja pašreizējo SAB vadītāju Jāni Maizīti nevirzīs uz otro termiņu SAB vadītāja amatā, tad viņš būtu gatavs kandidēt uz šo amatu.

Maizītis SAB priekšnieka amatā tika apstiprināts 2013. gada 14. martā. Pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 2. maijā. SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!