Foto: LETA

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis skeptisks, ka iesaistītajām pusēm izdosies vienoties par jaunas Policijas akadēmijas izveidi.

Ķuzis, tāpat kā citu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, piedalījās Iekšlietu ministrijas organizētajā sanāksmē, kurā spriests par iespēju izveidot šādu augstskolu. Pēc sanāksmē dzirdētā Ķuzis bijis sarūgtināts, jo sapratis, ka augstākā izglītība ir tikai Valsts policijas problēma. "Es biju diezgan sarūgtināts. Es sapratu, ka tā ir tikai mana problēma," šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā norādīja Ķuzis.

Lai arī eksperti līdz pavasarim plāno sagatavot ziņojumu par vienotās izglītības iestādes izveidošanu, Ķuzis sliecas domāt, ka "beigās minētais jautājums noslēgsies bez rezultāta."

Ķuzis uzskata, ka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) esošā struktūrvienība, kas šobrīd izglīto policistus varētu būt "stūrakmens", uz kura bāzes veidotu jauno Policijas akadēmiju. Tāpēc veidot šādu izglītības iestādi uz Valsts policijas koledžas bāzes nebūtu pareizi, jo tā primāri veic policistu rekrutēšanas funkcijas, lai topošajiem policistiem nodrošinātu pirmā līmeņa augstāko izglītību.

Jau ziņots, ka janvāra vidū Iekšlietu ministrijā notika starpinstitūciju sanāksme, lai sāktu diskusiju ar tiesību aizsardzības iestādēm par iespējamu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības sistēmas un jaunas augstākās izglītības iestādes izveidi tiesību aizsardzības iestāžu personāla sagatavošanai.

Sanāksmē tika nolemts veidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt vairākus konceptuālus risinājuma virzienus un to stiprās un vājās puses ar mērķi sagatavot priekšlikumus par optimālāko risinājumu personāla sagatavošanā, kas strādā ar iekšējās drošības jautājumiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norāda, ka šobrīd nav pamata apšaubīt RSU piedāvāto programmu, taču nākotnē būtu jāizvērtē iespēja veidot plašāku tiesību aizsardzības iestāžu augstskolu, kurā, iespējams, varētu mācīties ne tikai Valsts policijas darbinieki, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Prokuratūras, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un citu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki.

Tikmēr RSU jaunais rektors Aigars Pētersons paudis uzskatu, ka izskanējušais priekšlikums par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu nebūtu valstiski atbalstāms.

Rektors uzskata, ka RSU Juridiskajai fakultātei jau ir teicamas iestrādes iekšlietu sistēmas darbinieku izglītošanā, ko augstskola nākotnē plāno attīstīt vēl plašāk, tāpēc šādas, atsevišķas akadēmijas veidošana nebūtu valstiski atbalstāms solis. Šādu viedokli Pētersons paudis arī pagājušā nedēļā notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni laikā.

Valdība 2009. gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums. Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!