Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē uzklausīja un atbalstīja premjera Māra Kučinska (ZZS) ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību, ar kuru vēlāk viņš iepazīstinās parlamentu. Tāpat valdība lēma par teju 30 valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu termiņu pagarināšanu.
Kučinska ziņojumu veido piecas nodaļas: tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.
Premjers secīgi iepazīstināja ar katras nozares galvenajiem izpildītajiem uzdevumiem un uzdevumiem, kurus vēl tikai plānots īstenot. Visapjomīgāko ziņojuma daļu veido sadaļa par tautsaimniecības stiprināšanu. Tajā valdības vadītājs atskaitās par investīciju piesaisti, enerģētikas politiku, īstenoto nodokļu reformu, ēnu ekonomikas mazināšanu, uzņēmējdarbības vidi, Eiropas fondu piesaisti un tamlīdzīgi.
Ziņojumā secināts, ka, neraugoties uz straujo ekonomikas attīstību, "nav klasisko ekonomikas pārkāršanas pazīmju". Par to liecinot zemais valsts parāds un budžets, "kas ir tuvu līdzsvaram". 2018. gadā ir jāfokusējas uz tautsaimniecības veicināšanu, nevis izaugsmes bremzēšanu.
Šīs valdības darbība vērsta uz sabiedrības saliedētību un orientāciju uz kopīgām pamatvērtībām, ", stiprinot piederības sajūtu Latvijas valstij, tās kultūrai un valodai, pilnveidojot iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā", uzsvērts ziņojumā.
Tāpat ziņojumā izcelta valsts aizsardzības spēju stiprināšana, aizsardzības budžetam sasniedzot 2% no IKP, kā arī Latvijas iekšējās drošības stiprināšana.
Ziņojuma sadaļā "Demogrāfiskās situācijas uzlabošana un sociālais nodrošinājums" valdības vadītājs uzskaitījis virkni īstenoto pasākumu, lai vecinātu dzimstību un samazinātu nabadzību. Piemēram, palielināts ģimenes valsts pabalsts un ieviestas piemaksas vecākiem pie ģimenes valsts pabalsta par diviem un vairāk bērniem.
Valdības vadītāja ziņojuma izskaņā secināts, "lai arī tautsaimniecība sekmīgi attīstās, tomēr mūsu uzdevums ir neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt iesākto darbu, lai nodrošinātu stabilu iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu".
Valdības vēlme ir panākt sabalansētu 5% IKP pieaugumu ik gadu vidējā termiņā, Latvijas ekonomikas konkurētspēju balstot uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām. Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka tas "ir ļoti ambiciozs mērķis, kam ir nepieciešama ambiciozāka rīcība".
"Līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām vēl jāpaveic daudz darbu un ir svarīgi nesamazināt uzņemto valdības darbu tempu. Tāpat kā līdz šim, valdībai jāturpina strādāt vienotā komandā, jo katra darba atlikšana radītu negatīvu ietekmi uz Latvijas attīstību pārskatāmā nākotnē," pausts ziņojumā.
Arī savas prezentācijas izskaņā Kučinskis pirmdien ārkārtas sēdē pateicās savai komandai un piedāvāja doties tālāk, "neskatoties uz vēlēšanām".
Diskusijas par ziņojumu valdībā neizvērtās, tomēr kultūras ministre Dace Melbārde (NA) vērsa uzmanību, ka būtu priecīga, ja premjera prezentācijā tiktu iekļauts kultūras jomā paveiktais. Piemēram, mediju atbalsta fonda izveidošana. Kučinskis gan skaidroja, ka ziņojums ir vērts uz "ekonomisko aspektu".
Pēc ziņojuma uzklausīšanas valdība lēma par teju 30 valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu termiņu pagarināšanu.
Piemēram, preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojektu, lai ieviestu jaunus cietušo un apdraudēto personu aizsardzības mehānisma risinājumus un cīnītos ar vardarbības cēloņiem, plānots izstrādāt līdz augusta beigām. Iepriekš bija paredzēts to veikt līdz pērnā gada jūnija beigām. Tāpat vēlāk nekā sākotnēji plānots tiks izstrādāts normatīvā akta projekts veselības aprūpes pakalpojumu tūrisma jomā.
Termiņi pagarināti virknei uzdevumu izglītības jomā, kas skar kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura izstrādi.
Ziņots, ka Kučinska vadītajai valdībai, svētdien, 11. februārī apritēja divi gadi, kopš tā tika apstiprināta ar Saeimas deputātu balsojumu.
Uzsākot darbu 2016. gada 11. februārī, valdība izstrādāja un pieņēma Valdības rīcības plānu, nosakot sava darba prioritātes.
Rīcības plāns nosaka visu ministriju, Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) veicamos pasākumus un to izpildes termiņus, lai īstenotu Kučinska valdības noteiktos uzdevumus, kā arī identificētos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai.
Kopumā rīcības plānā apkopoti teju 290 darbi, ko Kučinska valdība apņēmusies paveikt. Valdības rīcības plāns paredz konkrētus darbus, to izpildes termiņus, kā arī prioritārās nozares.
