"Par viņiem [bērniem] faktiski tiek aizmirsts, tagad visapbižotākie ir darbinieki, kas ir „Ainažu” klīnikā. Es ticu, ka daudzos gadījumos vienkārši savas nekompetences un nezināšanas dēļ, tur ar vislabāko sirdsapziņu tam bērnam ir darīts kaut kas, bet ziniet, mums nevajag to brāķi, jo tas brāķis nodara daudz lielāku ļaunumu, labāk nedarīt," saka Jansons.
Kamēr Veselības ministrija norādīs, ka rūpes par personāla nodrošināšanu ir katras ārstniecības iestādes uzdevums un valsts nekad nevarēs konkurēt ar privātā sektorā strādājošo atalgojumu, situācija veselības aprūpes un cilvēktiesību jomā neuzlabosies, tā uzskata tiesībsargs.
Tikmēr Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds raidījumam skaidro, ka psihiatrijas nozare, kas pēc neatkarības atgūšanas atdzima ļoti strauji un bija daudzsološa, zemā atalgojuma dēļ šobrīd ir pārvērtusies par bēdu ieleju.
"Pamazām virkne jauno kolēģu ir izbraukuši uz ārzemēm, virkne veco kolēģu ir aizgājuši pensijā un šobrīd ir iestājies sava veida vakuums," saka Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds. Valstī uz aptuveni 13 000 pacientu ir viens speciālists. "Ja es strādātu kā ārsts psihiatrs praksē, tad mans atalgojums būtu trīs līdz četras reizes augstāks nekā tas, ko es saņemu, strādājot valsts struktūrās, jo tas pieprasījums ir milzīgs," atklāj bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Veselības ministrijā skaidro, ka visus šos gadus notika koncentrēšanās uz psihoneiroloģisko slimnīcu renovāciju, lai uzlabotu vidi un apstākļus, kādos ārstē pacientus ar psihiskām saslimšanām. Tomēr „Ainažu” gadījums spilgti iezīmē, ka jaunas telpas nespēj palīdzēt pacientiem, un, neskatoties uz to, ka psihiatrija jau izsenis ir viena no četrām veselības aprūpes prioritātēm, situācija nav uzlabojusies.
No 282 miljoniem eiro Eiropas Savienības struktūrfondu naudas psihiatrijas nozarei atvēlēti 33 miljoni eiro. Veselības ministrija situāciju nozarē cer uzlabot, šo naudu novirzot gan cilvēkresursu piesaistē reģionos, tālākizglītībā, atbalstot ārstniecības personu kompetences paaugstināšanu,gan arī rezidentu piesaistei. Tiesa, realitātē ministrijas iecere atduras pret to, ka arī uz valsts apmaksātajām rezidentu vietām ik gadu izdodas piesaistīt labi ja vienu studentu. Galvenā problēma arī šeit ir zemais atalgojums. Latvijā rezidenti saņem 400 eiro, tad kaimiņvalstī Igaunijā alga ir 1200 līdz 1500 eiro.
Jau ziņots, ka pēc pārbaudes psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" atklājās virkne šausminošu faktu. Bērni šajā slimnīcā esot sazāļoti un neatbilstoši ilgi turēti piesieti pie gultām. Viņiem palātās bijis liegts turēt personīgās mantas, rotaļlietas, žurnālus un grāmatas. Ierobežota arī saziņa ar tuviniekiem. Pēc konstatētajiem pārkāpumiem uz izmeklēšanas laiku no amata atstādināta slimnīcas vadītāja Ilona Balode. Viņa un slimnīcas personāls pārmetumus kategoriski noraida.
Izmeklēšana saistībā ar „Ainažu” slimnīcā atklātajiem pārkāpumiem turpinās. Problēmas risināšanā pagājušās nedēļas izskaņā iesaistījies arī Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš vērtēšot situāciju „Ainažos” un citās līdzīgās ārstniecības iestādēs. Bet Valsts policijā sākta pārbaude saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem.
