Foto: LETA

Noziedzīgu nodarījumu skaits 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājies par 3%, tomēr statistika liecina, ka tajā pašā laikā pieaudzis to noziegumu skaits, kas kvalificējami kā sevišķi smagi noziegumi, piektdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Kopumā 2017. gadā ir reģistrēti 44 250 noziedzīgi nodarījumi. Savukārt, salīdzinot noziedzīgu nodarījumu skaitu uz 10 000 iedzīvotājiem ilgākā laika posmā, policijas statistika liecina, ka 2006. gadā tie bija 282,2 noziedzīgi nodarījumi, bet 2017. gadā – 229,1 noziegumi. Vienlaikus Ķuzis minēja, ka 2006. gadā sāka pilnā apjomā darboties jaunais Kriminālprocesa likums, kas noteica citu kārtību izmeklēšanai un kriminālprocesa sākšanai, tāpēc tieši 2006. gads ir labākais variants salīdzināšanai.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka kopējais noziegumu skaits samazinās un, skatoties uz rītdienu un nākotni, neesot pamats uzskatīt, ka tuvākajā laikā varētu būt noziedzīgu nodarījumu skaita pieaugums.

Iztirzājot noziegumu veidus, Ķuzis sacīja, ka kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu skaits ir samazinājies, bet sevišķi smagu noziegumu skaits ir pieaudzis par 12 gadījumiem. Sevišķi smago noziegumu skaita pieaugumu pārsvarā veido zādzības sevišķi lielos apmērā, proti, zaudējumi ir vairāk nekā 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Pirmkārt, tās ir zādzības no privātmājām Pierīgā un Zemgalē, bet, otrkārt, - jauno automašīnu zādzības. Tāpat nedaudz pieaudzis arī slepkavību skaits.

Pērn policija par noziegumiem aizturējusi 12 854 cilvēkus. Pārsvarā dominē noziegumi, kas izdarīti grupā, kā arī policiju uztrauc fakts, ka vairumā gadījumu persona izdara noziegumu atkārtoti. "Latvijā ir nopietna problēma ar resocializāciju, jo recidīvs ir pietiekoši augsts," noteica Ķuzis.

Visbiežāk noziegumi vērsti pret īpašumu, kam seko narkotisko vielu aprite un akcizēto preču nelikumīga aprite. Runājot par īpašuma drošību, pērn 60% no visiem izdarītajiem noziegumiem bijis pret īpašumu. Kopējais zādzību un laupīšanu skaits ir samazinājies, savukārt automašīnu zādzību skaits ir pieaudzis par 59 gadījumiem – līdz 842 automašīnu zādzībām, no kurām 26 gadījumos nozagta traktortehnika.

Policijas ieskatā pie pieaugošā automašīnu zādzības skaita vainojama arī "Keyless Go" sistēma, kas ļauj mašīnu atslēgt un iedarbināt bez atslēgām to klasiskajā izpratnē. Ķuzis norādīja, ka šī sistēma "ir ļoti viegls un patīkams instruments lietotājam, bet aizsardzība pret to ir daudz ievainojamāka nekā ar raksturīgo atslēgu". Ķuzis apliecināja, ka policijas darbs ir tieši vērsts uz profesionālās noziedzības apkarošanu. Savukārt attiecībā uz traktortehnikas zādzībām Ķuzis sacīja, ka par tām uztraukumu pauduši Zemgales un Kurzemes puses zemnieki. Tieši šajā reģionā, Lietuvas robežas tuvumā, ir pietiekoši augsts traktortehnikas zādzību skaits. Valsts policija šajā jautājumā sadarbojas ar Zemkopības ministriju un Zemnieku Saeimu, lai rastu ideju, kā šos gadījumus preventīvi novērst.

Arī Valsts policijas galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs Andrejs Grišins uzsvēra, ka kopējais noziedzības līmenis krities. Viņš iezīmēja vairākas nozīmīgas krimināllietas, kuru uzmeklēšanu likumsargi pabeiguši un nosūtījuši kriminālvajāšanas sākšanai, kā arī iezīmēja nākotnes izaicinājumus.

Grišins apstiprināja, ka policija turpinās strādāt pie automašīnu zādzību skaita samazināšanas. Savukārt, runājot par traktortehnikas zādzībām un zemnieku aizsardzību, Grišins sacīja, ka šajā jomā visi iepriekš sāktie kriminālprocesi pārsvarā ir atklāti. Policija atklājusi, ka noziegumus pārsvarā pastrādājuši Lietuvas iedzīvotāji, tāpēc krimināllietas nosūtītas Lietuvas pusei.

Tāpat Grišins atzīmēja, ka zemnieki tikuši pakļauti arī krāpšanām, kas notikušas internetā, proti, ar dažādu sludinājumu, kuros piedāvāts iegādāties traktortehniku vai no zemnieka nopirkt produkciju, palīdzību izkrāpta nauda. "Zemnieki ir daudz cietuši, bet lielākoties arī šie noziegumi atklāti," sacīja Grišins. Tāpat, piemēram, noziegumi saistībā ar zemnieku saražotās gaļas produkcijas izkrāpšanu pārsvarā atklāti.

Nākotnē Grišins saskata, ka izaicinājumi būs saistīti ar tautsaimniecības jomā pastrādātajiem noziegumiem. Piemēram, šogad policija kriminālvajāšanai nodevusi kriminālprocesus gan par maksātnespējas procesos pieļautiem noziegumiem, gan par naudas atmazgāšanu "Trasta komercbankā", kā arī kriminālvajāšanai nodota "Rīgas satiksmes" nanoūdens krimināllieta.

Patlaban izmeklēšanā ir lieta, kurā figurē Ogres pašvaldības uzņēmums, kurš, izmantojot iepirkumu procedūru, piesavinājies un izlietojis lielus naudas līdzekļus, norādīja Kriminālpolicijas priekšnieks. "Kriminālpolicijai ir izaicinājums ar daudzām sarežģītām lietām ekonomikas jomā, bet daudzas no tām arī šogad varētu tikt pabeigtas," pieļāva Grišins.

Vēl viņš minēja, ka policijai izaicinājums ir arī "dark net", kur internetā var iegādāties visu – sākot no ieročiem un bērnu pornogrāfijas līdz pat personu datiem. "Izaicinājumu ir daudz, bet, runājot par vispārēju drošību, mēs dzīvojam aizvien drošākā un drošākā vidē," noteica Grišins.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!