Pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums nesaglabāt pilsonību barikāžu laikā bojā gājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem tika kārtīgi izdiskutēts, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs atzina, ka līdz šim Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir strikti vērtējusi tās personas, kuras lūdz saglabāt Latvijas pilsonību. Savukārt pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums nesaglabāt pilsonību Slapiņa bērniem ticis kārtīgi izdiskutēts.
"Pirms diviem gadiem lēmums nebija pieņemts vienā dienā, turklāt tas tika skatīts arī Saeimas atbildīgajā komisijā. Tolaik argumentos strikti pieturējāmies pie personu vērtējuma, jo līdz šim līdzīgi lēmumi par pilsonības saglabāšanu tika sagatavoti, vērtējot konkrēto personu tiesiskās saites, nevis vadoties no radinieka nopelniem. Varu apliecināt, ka šeit nav runa par Slapiņa ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, bet gan viņa bērnu izvēli saglabāt tiesiskās saites ar Krieviju," skaidroja Kozlovskis.
Viņš gan piebilda, ka tolaik iespējams risinājums varēja būt uz humāniem apsvērumiem piešķirtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Kozlovskis stāstīja, ka valdības šīs dienas lēmums atļaut Slapiņa bērniem saglabāt Latvijas pilsonību ir zināms precedents, jo Ministru kabinets attiecīgajā jautājumā pirmo reizi ir pieņēmis politisku lēmumu.
Bijusī premjerministre Laimdota Straujuma (V) nekomentēja 2015. gada viņas vadītās valdības lēmumu. Viņa norādīja, ka "Vienotības" valde vakar diskutēja par situāciju un vienojās, ka Latvijas pilsonība Annai un Andrim Slapiņiem ir jāpiešķir, atrodot juridiski korektu formu.
"Uzskatu, ka šis nav ierēdnieciski risināms jautājums, tas ir politisks lēmums, un es to pilnībā atbalstu. Tas, ka kinooperatora Andra Slapiņa bērni būs arī Latvijas pilsoņi, ļaus viņiem saglabāt saikni ar tēva dzimteni," sacīja Straujuma.
Slapiņa bērni tiks informēti par valdības lēmumu un attiecīgi tiks arī lūgts izbeigt sākto tiesvedības procesu.
Kā ziņots, par 2015. gadā pieņemto valdības lēmumu pirmdien ziņoja laikraksts "Diena", kas noskaidrojis, ka valdība atbalstīja attiecīgu iekšlietu ministra Kozlovska virzītu rīkojuma projektu. Jautājumam esot bijis ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas, tomēr pēc būtības tas neesot apspriests pat valdības sēdes slēgtajā daļā. Kā lēmumprojekts, pret kuru saskaņošanas procesā neviens nav iebildis, tas automātiski bez debatēm pieņemts kopējā lēmumu paketē.
Visiem ministriem gan ir iespēja iepazīties ar dienaskārtības jautājumiem un rosināt diskusiju. No valdības sēdes publiski pieejamā protokola redzams, ka todien sēdē piedalījās un konkrēto lēmumu atbalstīja pa pieciem valdības locekļiem no "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības, kā arī divi Nacionālās apvienības ministri. Deviņi no viņiem ir ministri arī šobrīd Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Pilsonības likums Slapiņu gadījumā ļautu saglabāt gan Latvijas, gan Krievijas pilsonību, ja Ministru kabinets būtu devis tādu atļauju "atbilstoši svarīgām valsts interesēm".
Pēc valdības noraidošā lēmuma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērnā gada 17. janvārī nolēma abiem Slapiņa pēctečiem Latvijas pilsonību atņemt. Savukārt viņi lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Barikādes Rīgā ilga no 13. janvāra līdz 27. janvārim. To laikā bojā gāja Roberts Mūrnieks, 20. janvāra milicijas īpašo uzdevumu vienības (OMON) uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika nošauti iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, režisors Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš, vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mira kinooperators Gvido Zvaigzne. 21. janvārī Vecrīgā barikāžu celtniecības laikā bojā gāja Ilgvars Grieziņš.
