Foto: Kadrs no video
Psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" principā ir noticis tas, kas likumā ir aizliegts — pacientu fiksācijas bijušas ilgstošas – dažos gadījumos tās bijušas vairākas dienas, bet vienā gadījumā arī vairākas nedēļas ar nelieliem pārtraukumiem, otrdien izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Normatīvais regulējums nosaka, ka bērnu neiroloģiskajā slimnīcā brīvprātīgi ievietotajiem pacientiem ierobežojošo līdzekli – fiksēšanu jeb piesiešanu pie gultas – nepiemēro, bet, piemēram, pacientiem, kas slimnīcā ievietoti ar tiesas spriedumu, tam jābūt kā galējam līdzeklim, un to nedrīkst izmantot kā sodu vai darīt to citu pacientu klātbūtnē.

Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere komisijā klātesošajiem norādīja, ka bērnu psihiatrijas jomai tiesībsargs pievērsies jau kopš 2011. gada, taču iepriekš tas bijis pēc savas iniciatīvas, nesaņemot konkrētus signālus. Savukārt pērn nogalē saņemti vairāki iesniegumi par bērnu tiesību pārkāpumiem slimnīcā "Ainaži".

2018. gadā lemts veikt pārbaudes visās sešās slimnīcās, kurās ārstējas bērni, bet pārbaudes sāktas ar slimnīcu "Ainaži". Kopumā Tiesībsarga biroja darbinieki slimnīcu apmeklējuši trīs reizes.

Grāvere teica, ka visi konstatētie pārkāpumi ir smagi, bet visaktuālākais ir tas, ka slimnīcā trūkst ārstniecības personāla, lai arī tā ir specializēta slimnīca bērniem ar 80 gultasvietām, no kurām 74 ir aizpildītas.

Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka slimnīcā strādā tikai viens bērnu psihiatrs, kurš slimnīcā ir pirmdienās un ceturtdienās un vienlaikus viņam ir ambulatorā pieņemšana par maksu. "Faktiski psihiatrs bērnus konsultē divas reizes nedēļā no rīta kādas divas stundas. Bērni norādījuši, ka dakteris ir steidzīgs un nerunā," atklāja Grāvere, papildinot, ka dežūrārsts slimnīcā netiek nodrošināts. Tāpat arī citi pakalpojumi esot ļoti ierobežoti pieejami.

"Faktiski var teikt, ka psihiatriskā ārstēšana nenotiek, un arī pacientu kartes nebija aizpildītas," klāstīja Tiesībsarga pārstāve. Konstatēts, ka bijuši tādi pacienti, kuriem pacienta karte pēdējo reizi aizpildīta pirms gada.

Vēl kā īpašu problēmu Tiesībsargs konstatējis plaši izplatītu vardarbību, kas izpaužas gan starp bērniem, gan no darbinieku puses pret bērniem.

Par bērnu savstarpējo vardarbību bijuši arī ieraksti žurnālā, piemēram, no zēnu nodaļas – viens zēns visu laiku iekausta mazākos, kāds nežēlīgi spārdījis citu ar kājām, citam ar dūrēm uzsists uz vaiga zilumu. "Secināms, ka vienīgais, kas tiek darīts, ir vardarbības gadījumu pierakstīšana žurnālā," noteica Grāvere.

Nākamais pārkāpums ir jau minētā bērnu prettiesiskā fiksācija jeb piesiešana pie gultas. Pamatojums fiksācijai bijis, piemēram, pacienta draudi no slimnīcas bēgt, vai rupja izrunāšanās un agresīva uzvedība. Žurnāls liecinājis, ka tā ir slimnīcā pieņemta prakse bērnu savaldīšanai. Vēl viens līdzeklis ir nomierinoša līdzekļa ievadīšana, un šis līdzeklis netiek dokumentos atzīmēts kā medikamentoza ierobežošana.

Grāvere norādīja, ka tas ir būtiski, jo, piemērojot gan fiksāciju, gan nomierinoša līdzekļa ievadīšanu, par to jāziņo vecākiem un vecākiem ir tiesības šo līdzekli apstrīdēt līdz pat tiesai, vai šis piemērotais ierobežojums bijis tiesisks un piemērots likumīgi. Slimnīca par to vecākus nebija informējusi, jo tur tādas prakses nebija. To atzinuši paši vecāki Tiesībsarga birojam.

Tāpat Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja arī uz privātuma ierobežošanu, kas ir Cilvēktiesību pārkāpums, bet ar pārējiem jau minētajiem – "nobāl uz to fona". Kā piemēru viņa minēja visslimāko bērnu vannošanu vannā, kura atrodas, izejot cauri meiteņu palātai. Visslimākie bērni uz vannošanu vesti caur meiteņu palātu, meitenēm esot tajā, kā arī meiteņu palātā ģērbti kaili un slaucīti.

Tiesībsarga biroja darbiniekiem pacientes atzinušas, ka viņām radušās nepatīkamas izjūtas, ka viņām uz to bijis jāskatās, turklāt arī pret visslimākajiem bērniem ir jāizturas ar cieņu, norādīja Grāvere.

Viņa arī norādīja uz privāto mantu trūkumu. Vienlaikus Grāvere norādīja, ka ziņojumā ir tikai tie fakti, kurus var pierādīt ar dokumentiem. Bērniem slimnīcā ir ierobežotas iespējas arī sūdzēties par slimnīcā notiekošo, jo telefonsarunas tiek fiksētas žurnālā. Tas ir sociālā pedagoga pienākums. "Ja sarunas tiek noklausītas, bērns baidās sūdzēties vecākiem, jo domā, ka būs vēl sliktāk, un ārstēšanu pagarinās," skaidro Grāvere. Bērns pats nedrīkst zvanīt nevienam – zvani no slimnīcas uz ārpusi ir aizliegti. Vecāki var bērnam piezvanīt uz nodaļas telefonu tikai noteiktās stundās.

Vairāki bērni sūdzējušies arī par ēdiena daudzumu un par izsalkumu. Savukārt biroja darbinieki, apmeklējot slimnīcu, novērojuši, ka pirms ēdienreizes bērni kļūst nervozi un sāk virzīties uz durvju pusi. Launagā bijis tikai viens zaļš burkāns, kas pārgriezts uz pusēm. Lūgti uzrādīt ēdienkarti, slimnīcas darbinieki Tiesībarga biroja darbiniekiem to nav varējuši izdarīt.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane Umbraško norādīja, ka personāla trūkums nav tikai Ainažu slimnīcas problēma. VM jau par to ir runājusi kā par lielu problēmu, uzsverot, ka finansējuma trūkums kopumā ir saistīts ar mediķu trūkumu. Komisijā VM pārstāve norādīja, ka patlaban ir notikusi nozares finansējuma palielināšana.

VM, skatoties uz slimnīcas "Ainaži" gadījumu, vērtējusi, vai problēmas ir sistēmiskas, nevis tas ir tikai viens atsevišķs gadījums, un secinājusi, ka problēmas nav attiecināmas uz visām pārējām slimnīcām, kur notiek bērnu psihiatriskā ārstēšana. VM skaidroja, ka pagājušajā nedēļā ministrija sasaukusi slimnīcu vadītāji un viņi apstiprinājuši, ka nav tā, ka bērni paliek bez ārstiem.

Savukārt Veselības inspekcijas (VI) pārstāve norādīja jau uz iepriekš minētajām problēmām. VI konstatējusi, ka "Ainažu" slimnīcā ir novērojams ārstu trūkums, dokumentu neizpildīšana un problēma ar pacientu mehānisko fiksēšanu. Tāpat VI sākusi pārbaudi par budžeta līdzekļu izlietošanu un pacientu ārstēšanas kvalitātes izvērtējumu.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve klātesošajiem sacīja, ka VBTAI veic pārbaudes, pamatojoties uz bērnu sūdzībām. VBTAI apstiprināja, ka tā saņēmusi kāda vecāka iesniegums par vardarbību pret viņu četrgadīgo bērnu slimnīcā "Ainaži". Tomēr šajā gadījumā informācija par vardarbību par konkrēto bērnu nav apstiprinājusies.

Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis tomēr norādīja, ka, acīmredzot, no amata atstādinātā slimnīcas "Ainaži" vadītāja Ilona Balode neesot "tik briesmīgs cilvēks, kas bērnus mērdē badā un piesien pie gultas", norādot, ka viņa savulaik saņēmusi apbalvojumus par savu darbu, kā arī ar vislielāko balsu skaitu ievēlēta Salacgrīvas domē. "Bieži vien situācija ir sarežģītāka," sacīja Apinis. "Tiesībsargam ir ļoti daudz taisnības un ir jāpaceļ problēma, bet mans uzdevums ir aizstāvēt kolēģi, kuram tur jāstrādā 24/7 un vienā brīdī pataisīts par ļaundari," sacīja Apinis.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 6. februārī, sanākusi, lai apspriestu situāciju psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kurās tiek nodrošināta bērnu un pusaudžu ārstēšana. Uz komisijas sēdi uzaicināts tiesībsargs, kā arī Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un biedrību pārstāvji.

Jau ziņots, ka 22. janvārī Veselības inspekcija sadarbībā ar Tiesībsarga biroju veica ārkārtējo pārbaudi Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca slimnīcā "Ainaži".

Izvērtējot medicīnisko dokumentāciju un saņemot ārstniecības personu mutiskus paskaidrojumus, konstatēti vairāki būtiski normatīvo aktu pārkāpumi.

Veselības inspekcija (VI) sadarbībā ar Tiesībsarga biroju konstatējusi tādus pārkāpumus kā neatbilstības tiesību aktu piemērošanā, kas saistītas ar ārstniecības iestādes obligātajām prasībām, medicīnisko dokumentu lietvedību, kā arī to, kādā veidā tiek ierobežoti jeb fiksēti pacienti.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš iepriekš paudis, ka to, vai pārkāpumi slimnīcā ir sistēmiski vai atsevišķu darbinieku pieļauti, rādīšot dziļāka pārbaude, jo par sistēmiskiem pārkāpumiem varot runāt brīdī, kad pārkāpumi bijuši ilgstoši.

Lapiņš norādīja, ka VM rīcībā ir pietiekama informācija, lai uz laiku atstādinātu bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ainaži" valdes locekli Ilonu Balodi, tomēr ministrija cer uz vadītājas sadarbību. "Mums galvenais ir nevis kādu sodīt, bet [..] - lai veselības aprūpe būtu atbilstoša noteikumiem, pacientu interesēm un kvalitātei," sacīja Lapiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!