Partija "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc būtības atbalsta rosinājumu par liegumu ofšoriem piedalīties iepirkumos, bet pauž bažas, ka Saeimā atbalstītā regulējuma iespējamā pretruna ar Eiropas Savienība (ES) direktīvu var Latvijai atnest sodu.
Saeima pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rosinājuma 1.februārī aizliedza publiskajos iepirkumos piedalīties "ofšoriem". "Vienotības" un ZZS deputāti nebalsoja par to minēto bažu dēļ.
"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri skaidroja, ka politiskais spēks pēc būtības atbalsta šo priekšlikumu. Tomēr tas nav precīzi izstrādāts, kas rada pamatotas bažas, ka grozījumi nav saskaņoti ar ES attiecīgo direktīvu, tāpēc pret Latviju var tikt sākta pārkāpuma procedūra un valsts var tikt sodīta.
Lai novērstu šādu iespēju, "Vienotība" balsoja par likumprojekta atgriešanu atpakaļ atbildīgajai komisijai, lai tā to izstrādātu precīzāk un valstij nebūtu jāmaksā sods, norādīja Abu Meri. Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja.
Vaicāts par iespēju šo bažu dēļ lūgt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim likumprojektu atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, politiķis pauda pārliecību, ka Valsts prezidents šajā jautājumā pieņems atbilstošu lēmumu arī bez atsevišķa aicinājuma. Viņš atgādināja, ka valsts augstākajai amatpersonai ir juridiskie padomnieki, lai atbilstoši izvērtētu apstākļus un nepieļautu, ka Latvija tiek sodīta.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidroja, ka Saeimas sēdē par šo jautājumu izskanēja ļoti pretrunīga informācija. No vienas puses tiek pozitīvi vērtētu grozījumu būtība, bet no otras puses tiek norādīts, ka šīs izmaiņas ir pretrunā ar ES direktīvu un tāpēc Latvijai var tikt piemērotas būtiskas Eiropas Savienības sankcijas, kas apdraudētu ES fondu apguvi, skaidroja politiķis.
Tāpēc Brigmanis ir vērsies pie Saeimas deputāta, Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra Edgara Putras (ZZS), lai caur FM tiek saņemts oficiāls ES institūciju atzinums par šāda lēmuma sekām. Tālākā rīcība ir atkarīga no šīs papildu informācijas saņemšanas. Gadījumā, ja tiks oficiāli apstiprināts, ka konkrētas ES sankcijas nedraud, tad ZZS arī paudīs atbalstu izmaiņām, skaidroja politiķis.
Reizē Brigmanis piebilda, ka situācijā, kad tiek apspriesta iespēja par sankcijām no ES šajā jautājumā, ļoti zīmīgi esot tas, ka par likumprojektu nobalsoja gan nacionālā apvienība, gan "Saskaņa". Politiķis gan nezina, kāda ir šo spēku kopīgā interese pie šādiem apstākļiem.
Arī ZZS līderis paļaujas uz Valsts prezidenta izšķiršanos šajā jautājumā. Kopā ar saviem padomniekiem Vējonis var arī agrāk par politiķiem nonākt pie slēdziena attiecībā uz ES soda riskiem. Ja tādu nav, tad sagaidāms, ka valsts augstākā amatpersona grozījumus izsludinās, un tas būs slēgts jautājums, norādīja politiķis.
Gan Abu Meri, gan Brigmanis nevērtē kā īpašu situāciju, ka koalīcijas partijas šajā balsojumā rīkojās atšķirīgi. ZZS līderis norādīja, ka šis "nav pirmais, ne pēdējais tāds gadījums" un ka abiem koalīcijas partneriem nākas kaut ko darīt publiskajā telpā, lai celtu reitingus. Konkrēto balsojumu Brigmanis vērtē kā klaju populismu no VL-TB/LNNK puses.
Kā ziņots, Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas.
Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi VL-TB/LNNK Saeimas frakcija.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis ierosinājums nebija guvis vairākuma atbalstu. Šo priekšlikumu šodien atbalstīja 46 deputāti no VL-TB/LNNK, "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības un "No sirds Latvijai", pret balsoja seši deputāti, bet 29 deputāti - Viktors Valainis, Inesis Boķis, kā arī "Vienotības", kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji - balsojumā atturējās. Vēl desmit parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
