Saeima ceturtdien, 1. februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", ar kuriem noteikta drošības iestāžu saistībā ar pielaidēm pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtība.
Grozījumi noteic, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt, anulēt vai pazemināt speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.
Tiesas lēmums nebūs pārsūdzams.
Patlaban noteikts, ka atļaujas darbam ar valsts noslēpumu neizsniegšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram. Savukārt SAB direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Grozījumos noteikta sīkāka kārtība, kā persona tiek uzklausīta drošības iestādē, tostarp persona būs jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Valsts drošības iestādei, informējot par atteikuma iemesliem, būs tiesības neatklāt tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesiskajām interesēm, valsts drošībai vai aizsardzībai.
Tāpat persona, kurai iepriekš bijusi liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Piemēram, ja persona iepriekš atteikusies no Latvijas pilsonības, tad pieeju valsts noslēpumam varēs vērtēt piecus gadus pēc pilsonības atgūšanas. Patlaban likumā šī iespēja ir liegta.
Ja speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir liegta, persona pārceļama citā amatā vai izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tā vairs nedrīkst saņemt attiecīgo pielaidi.
Likuma grozījumi paredz, ka pamatā personas pārbaudes termiņš darbam ar valsts noslēpumu ir trīs mēneši. Savukārt personas pārbaudes procesu pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru turpmāk noteiks Valsts drošības iestāžu padome.
Regulējumā precizēti gadījumi, kādos personai liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem, kā arī sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, lai definētu komersanta piemērotību industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Šis sertifikāts apliecina komersanta gatavību un spēju veikt darbu ar valsts noslēpuma objektu un nodrošināt tā aizsardzību.
Industriālās drošības sertifikātu komersantam izsniedz SAB. Komersantam jābūt reģistrētam Latvijā un dibinātam vismaz pirms gada.
Izmaiņas nepieciešamas saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 1. jūlija atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību. Satversmes tiesa 2017. gada februārī lēma, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti, ir neatbilstošs Satversmei. Pēc sprieduma valdība izveidoja darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu.
Saskaņā ar likumu valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta valdības apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
