Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien sāka iepazīties ar iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, taču pirms tās tālākas vērtēšanas tika nolemts pārliecināsies, vai var uzskatīt, ka par to parakstījušies 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Iniciatīvu iepriekš Saeimā iesniedza partijas "Latvijas attīstībai" (LA) valdes priekšsēdētājs un Rīgas domes deputāts Juris Pūce. Viņš parakstu vākšanu iniciējis pirms nepilniem trīs gadiem. Portālā "Manabalss.lv" iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju.
Kā rakstīts kolektīvajā iesniegumā, kas iesniegts Saeimā, valsts apgrūtina nelaulātu pāru dzīvi, bieži vien radot necilvēcīgas situācijas. Piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.
Tāpat nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā, un nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Kopdzīves likums paredz šīs un vēl daudzas problēmas risināt. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga, iepriekš informēja LA.
2014. gadā Igaunijā pieņemtais likums paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.
Kā Pūce uzsvēra komisijas sēdē, likumprojekts nodrošinās līdztiesību starp laulātiem un nelaulātiem pāriem. Likumprojekts izstrādāts, reaģējot uz sabiedrības izmaiņām, atgādināja LA valdes priekšsēdētājs. Viņš norādīja, ka 2014. gadā 70% Latvijas iedzīvotāju atbalstīja kopdzīvi bez laulības.
"Mūsu ir par maz, lai diskriminētu," pauda Pūce. Viņš komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas Satversmi. Satversmes 110. pants aizsargā jebkuru Latvijas ģimeni.
"Kopdzīves likums – vienāda attieksme pret jebkuru cilvēku un viņa veidotu ģimeni – ir zīme, ka mēs atzīstam ikkatra tiesības uz personisko ceļu uz laimi," skaidroja LA priekšsēdētājs. Sēdes laikā viņš pauda, ka ir iespējams iestrādāt nepieciešamos grozījumos citos likumos.
Deputātu Ivaru Brīveru (LRA) gan uztrauca, vai kādā likumā tiek definēts "nelaulāts pāris". Pūce skaidroja, ka tādas definīcijas nav, bet "tā ir sociāla realitāte". Tāpat Brīveru uztrauca, vai plānotās izmaiņas attiecas uz divu vai vairāku cilvēku kopdzīvi.
Savukārt Andri Siliņu (ZZS) interesēja, ko par šo iniciatīvu domā tradicionālās konfesijas, jo Latvija ir kristīga sabiedrība. LA priekšsēdētājs Pūce gan viņam atgādināja, ka Latvija ir sekulāra valsts.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) vēlējās saprast, vai Pūce atzīst, ka laulība ir vērtība un tā ir nozīmīga tradīcija. Pūce uzsvēra, ka šaubu nav, ka laulība ir nozīmīga tradīcija. Viņš uzsvēra, ka ar šo likumu sabiedrība netiks mainīta, jo tā jau ir mainījusies.
Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar iesniegumu vērsās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, paužot bažas, ka nav saprotams, ko tieši atbalstījuši iniciatīvu parakstījušie cilvēki.
Kleinberga savā iesniegumā komisijai skaidrojusi, ka pastāv divas dažādas Kopdzīves likumprojekta iniciatīvas redakcijas. Viena paredz personām tikai reģistrēt savu kopdzīvi, bet otra – arī tiesības valsts institūcijām atzīt personu kopdzīvi pat tad, ja personas šādu gribu nav izteikušas. Ņemot vērā, ka zem iniciatīvas bija atrodamas abas likumprojektu redakcijas, LRA ir neizpratnē, ko īsti atbalstījuši Kopdzīves likuma iniciatīvas parakstītāji.
LRA nostāju sēdē pauda deputāte Inga Bite. "Cilvēki nezināja un nevarēja zināt, par ko viņi parakstās, parakstot šo iniciatīvu," uzsvēra deputāte. "Es uzskatu, ka šī iniciatīva nav šobrīd skatāma Saeimā, jo nav iespējams pateikt, vai par to ir parakstījušies 10 tūkstoši cilvēku," teica Bite un aicināju Saeimu nevērtēt šo iniciatīvu.
Sēdē bija ieradies arī "Manabalss.lv" pārstāvis Imants Breidaks. Viņš uzsvēra, ka pamatteksts iniciatīvai nav mainīts, taču paplašinātais likumprojekts, kas rodams zem iniciatīvas, tiek uzskatīts, kā iniciatīvas autoru viedoklis.
Pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Vitālija Orlova (S) iniciatīvas komisija lēma pirms iniciatīvas tālākas izskatīšanas vērsties ar oficiālu vēstuli "Manabalss.lv" lūgt skaidrot situāciju, kā arī lūgt parlamenta Juridiskā biroja viedokli saistībā ar radušos situāciju.
Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) pauda viedokli, ka parlamentāriešiem būtu jāiepazīstas ar iniciatīvai pievienoto likumprojektu, lai lemtu tālāk. Savukārt deputāts Dzintars aicināja jau šodien noraidīt iniciatīvu.
