Pret Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, šādu nostāju pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Politiķis norādīja, ka Latvijā gandrīz 30 gadus vairs nepastāv politiskā telpa, kurā likumu pieņem, bet pēc tam lasa pavisam citādi. Visi starptautiskie likumi, tostarp Latvijā apstiprinātie, jālasa un jāuztver tā, kā tie ir apstiprināti, uzsvēra ministrs.
Reirs ministrijas pārstāvjiem uzdevis skaidrot konvencijas saturu un nodrošināt, ka tā un citi saistītie materiāli ir viegli pieejami, tostarp sociālajos tīklos. Pēc ministra domām, jāsāk ar to, ka cilvēkiem jāiepazīstas ar konvenciju, jo patlaban konvencijas pretinieku izplatītā informācija liecinot, ka dokuments nav izlasīts, bet viedoklis tiek pausts.
Ministrs kā nepamatotu atzīmēja argumentu, ka likumi saistībā ar vardarbību ģimenē ir sakārtoti, līdz ar to konvencija neesot nepieciešama. "Mēs esam daļa no demokrātisko valstu pulka, un mums ir jāizrāda sava attieksme pārējām valstīm - ka mēs nesamierināsimies ar vardarbību un mēs uzskatām, ka vardarbība ģimenē nav pieļaujama," sacīja ministrs, kurš uzskata, ka Latvijas uzdevums ir rādīt arī priekšzīmi arī citām valstīm, jo konvencijas ratificēšana neesot tikai Latvijas iekšējs jautājums.
Reirs ir neizpratnē, kāpēc viņam zināmie cilvēki, izlasot konvencijas saturu, neatrodot tajā publiski pausto bažu pamatojumu. "Tur taču nekā tāda nav!" sacīja ministrs, piebilstot, ka konvencija ir vērsta pret vardarbību ģimenē jebkurā tās izpausmē. "Latvijas statistika ir šokējoša - vairāki nāves gadījumi un vairāki desmiti ļoti smagu gadījumu," piebilda ministrs.
Politiķis uzsvēra, ka diemžēl vardarbība ģimenē ir vairāk vērsta pret sievieti un bērniem, un ļoti svarīgi šiem cilvēkiem pateikt, ka valsts arī ir pret vardarbību ģimenē, nevis "tās ir jūsu personiskās lietas, mēs jūs neatbalstīsim, jo mums liekas, ka tur kaut kas nav kārtībā".
Reirs ir pārliecināts, ka, neratificējot konvenciju, Latvija aizvaino katru ģimenes locekli, kurš cietis no vardarbības.
Uz jautājumu, kā ministrs vērtē to, ka politiskie spēki izrādījuši negatīvu attieksmi pret konvenciju, pamatojoties uz baznīcas pārstāvju pausto, Reirs uzsvēra: "Latvija ir sekulāra valsts."
Kā ziņots, pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.
Ministru kabineta komitejas sēdē 22.janvārī bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.
Valsts kancelejas pārstāve Sabīne Spurķe teica, ka jautājuma izskatīšana atlikta, ņemot vērā tā sarežģītību. "Nepieciešamas vēl papildus konsultācijas un izpēte, jo ministriju paustā informācija ir pretrunīga," piebilda Spurķe.
Neratificēt Stambulas konvenciju Saeimā pārstāvētās partijas mudinājis Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš sola arī turpmāk parlamentā lobēt šādu baznīcas viedokli. Kā skaidroja Katoļu baznīcā, Stankeviča ieskatā problēma Stambulas konvencijas kontekstā rodas, sākot iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu "vardarbība". "Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu?" vaicāja arhibīskaps, piebilstot, ka Eiropas Parlaments pērn pieņēma rezolūciju, no kuras šāds skatījums izriet. "Bet palūkosimies uz otru sievieti - ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, tas ir, nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?" pauda Stankevičs.
Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavoja likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā. Tagad likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Dzintara Rasnača vadīto Tieslietu ministriju.
LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai. Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās.
Šī jautājuma skaidrošanā aktīvi piedalās arī biedrība "Centrs Marta", kura ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā darbojas gandrīz 20 gadus, lai veicinātu sieviešu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī sniedz palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm.
Biedrība uzver, ka nevienai personai vai organizācijai, kas aktīvi iestājas pret konvencijas ratificēšanu, nav praktiskās pieredzes palīdzības sniegšanā no vardarbības cietušām personām, līdz ar to viņu kompetence vardarbības mazināšanas jomā un izpratne par to, kādas ir vardarbībā cietušās personas vajadzības, jāvērtē ļoti kritiski. Turklāt "Centrs Marta" uzskata, ka sekulārā valstī, kāda ir Latvija, nav pieņemami juridisko argumentāciju balstīt uz baznīcas vai reliģiskiem priekšrakstiem, kā arī nav pamatots secinājums par konvencijas it kā neatbilstību Satversmei. Pēc biedrības paustā, šādu secinājumu ir izteikusi persona, kurai nav zināšanu un izpratnes par konstitucionālajām tiesībām.
