Foto: Shutterstock

Nesenais kiberuzbrukums e-veselībai, kas paralizēja šīs sistēmas darbu, bija daļa no plašāka uzbrukuma. Vienlaikus uzbrukumi tika vērsti arī pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu un Ministru kabineta mājaslapu. Taču šie uzbrukumi nebija sekmīgi, abu iestāžu sistēmas bija gana drošas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Tomēr Saeimas vēlēšanu gadā kiberdrošības jautājumu nozīme Latvijā pieaugs.

Kiberuzbrukums VID un Ministru kabinetam bijis daudz jaudīgāks nekā tas, kas bija vērsts pret e-veselību, kas saņēma pārdesmit tūkstošu pieprasījumu vienlaikus, tādējādi pārslogojot šo sistēmu un padarot to nepieejamu.

"Lielāko daļu nemaz lietotāji nepamanīja, jo tos uzbrukumus izdevās atvairīt sekmīgi," norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns. Pat tie uzbrukumi, kuri rada kādu ietekmi, nesaceļ tik lielu ažiotāžu kā e-veselības gadījums, kam pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība.

CERT.LV vadītāja vietnieks atzīst, ka pēdējo nedēļu laikā ir paaugstināta aktivitāte. Lielāko daļu uzbrukumu izdodas sekmīgi atvairīt. Vēl tiek izmeklēts, kas īsti veicis iepriekšminētos uzbrukumus un kāds bijis to mērķis. Versiju ir daudz. Piemēram, tie veselības aprūpes sistēmas dalībnieki, kuriem e-veselības piedāvātais caurspīdīgums ir traucēklis. Tāpat nevar izslēgt, ka šāds scenārijs būtu pa prātam arī tiem, kuriem gribas izrādīt Latviju kā neizdevušos valsti.

Mediji un valsts iestādes bijušas ārvalstu specdienestu vadītu kiberuzbrukumu mērķis, pēdējā publicētajā darbības pārskatā atklājis Satversmes aizsardzības birojs.

Saeimas vēlēšanu gadā kiberdrošības jautājumu nozīme Latvijā pieaugs. Jau tagad diezgan droši var pateikt, ka viena no izšķirošajām cīņām par vēlētāju notiks digitālajā vidē, atzīmē raidījums.

Pēdējās vēlēšanas gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Francijā parādījušas, ka tās mēģinājuši ietekmēt hakeru grupējumi no Krievijas, piekļūstot politiķu e-pastiem un personīgai informācijai. Tiesa, profesionāli veiktiem uzbrukumiem ir grūti noteikt un pierādīt to izcelsmes valsti.

"Mēs vērojam procesus, kas saistīti ar vēlēšanu norisi Amerikas Savienotajās Valstīs, ar vēlēšanām, kas bija Rietumeiropas valstīs, mēs tos apzināmies. Mēs uz savas ādas vēl neesam izjutuši, un mūsu rīcībā vēl nav tāda informācija, kas liecinātu, ka kāda no ārvalstīm vēlas iejaukties Latvijas vēlēšanu sistēmā. Bet es domāju, ka mēs būsim tam gatavi," uzsver Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis. Signālu par iejaukšanos no ārpuses gan šobrīd nav.

"Tas, ko mēs esam redzējuši pēdējā pēdējā gada laikā - šīs kiberoperācijas tiek savienotas ar informatīvajām operācijām. Militārajā valodā saucot - tiek izmantota kiberoperācija, uzlaužot kādu vietni un ievietoja attiecīgi viltus ziņas, un tādējādi cilvēki uzķeras, jo it kā portālā, kas ir uzticams, tiek publicēta it kā nekaitīga ziņa, kura patiesībā ir viltus ziņa," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš ir arī Nacionālās IT drošības padomes priekšsēdētājs.

Valsts un pašvaldību informācijas sistēmām jau gadu ir spēkā minimālie drošības kritēriji, kas to sistēmas padara mazāk ievainojamas. Savukārt politiskajām partijām CERT.LV piedāvājis nodrošināt drošības testus. Tā kā tas bijis nesen, rezultātu vēl nav. Bet partiju pārstāvji bijuši ieinteresēti.

Kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs, pirms intervijas ar "de facto" apskatījies, kā partijām sokas ar to mājaslapām un informācijas sistēmām. Viņš secinājis – jaunajiem spēkiem tās ir drošākas. Visticamāk tādēļ, ka sistēmas veidotas nesen. Taču kopumā skats nav labs.

"Joprojām pastāv risks attiecībā uz lielu daļu no tā saucamajām vecajām partijām, ka viņu mājaslapas var uzlauzt, un daļā gadījumu, ka trešā puse var piekļūt viņu iekšējai sarakstei vai iekšēju dokumentu apritei. Un, diemžēl, cik es zinu, tur nekas arī nav darīts," saka Solovjovs.

Aizsardzības ministrija kopā ar CERT.LV aizvien cer arī izveidot tā dēvēto balto hakeru reģistru, kuri varētu testēt valsts informācijas sistēmas, meklējot tajās ievainojamības. Bailēs par iespējamu datu noplūdi, citas iestādes nesteidz atbalstīt projekta virzīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!