Kā atzīmē raidījums "2014. gadā pienāca likumā noteiktais termiņš, kad būtu jāatver tā saucamie "čekas maisi" – jāpublicē slepenā Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēka un elektroniskā datu bāze "Delta".
Īpašos slepenības apstākļos SAB glabātie VDK dokumenti ir ļoti nepilnīgi un neatklāj patieso ainu par čekas darbu. Tāpēc toreiz Saeima nolēma veidot īpašu zinātnieku komisiju. Tās uzdevums būtu dokumentus zinātniski izanalizēt, atgādina raidījums.
"Nekā personīga" vēsta, ka jau no pirmajām dienām komisijas darbu piemeklēja dažādas likstas un skandāli. Vispirms par tās darbu atbildīgā Izglītības ministrija piemirsa sagādāt naudu, lai zinātnieki varētu sākt pētniecību. Tad komisiju pārcēla uz Tieslietu ministriju. Vēlāk – nodeva Latvijas Universitātei.
Visus šos gadu zinātnieki konfliktējuši ar SAB, vēsta raidījums. Viņi atteikušies parakstīt papīrus, kas pētniekiem aizliegtu uzzināto cilvēku vārdus publicēt. Jo likums to šobrīd joprojām neļauj.
Tā skandālos ir pagājuši četri gadi un līdz komisijas darba beigām atlikuši tikai nepilni pieci mēneši, bet slepenie dokumenti joprojām nav izpētīti. Šo gadu laikā pētnieki no valsts budžeta iztērējuši 744 tūkstošus eiro.
Kad 2014. gadā VDK dokumentu izpētes komisijas sastāvu apstiprināja valdība, tai uzdeva zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt čekas dokumentus, lai varētu secināt, kādu materiālo un morālo kaitējumu VDK nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem, atgādina raidījums.
Uzdevums bijis plašs un pētāmo dokumentu apjoms milzīgs – Latvijas valsts arhīvā atrodas 152 tūkstoš lietu, kas saistītas ar čekas darbu. Un ap miljons kartiņu par represētajiem cilvēkiem un viņu represētājiem.
Tomēr interesantākie dokumenti īpašā slepenības režīmā glabājas SAB – 4300 kartiņas ar čekas ziņotāju vai aģentu un informatoru vārdiem. Un īpaša elektroniskā datu bāze "Delta". Tajā apkopoti 10 000 aģentu ziņojumu un 40 000 uzskaites kartītes ar izsekoto cilvēku vārdiem.
Maizītis atzīmē, ka likuma prasības ir izpētīt un dot politiķiem padomu kā rīkoties ar publiskošanu. "Vēlreiz uzsveru – izpētīt, iet runa par SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošiem dokumentiem – tie nav pētīti," saka Maizītis.
"Tā vietā, lai pētītu slepenos dokumentus, komisijas vadība publiski strīdējusies ar SAB. SAB prasa, lai zinātnieki, līdzīgi kā to darījuši citi viņu kolēģi pētnieki, iziet pārbaudi, kas viņiem ļautu strādāt ar noslepenotajiem VDK dokumentiem. Tas nav noticis. Tikai pagājušā gada septembrī zinātnieki esot aizgājuši līdz SAB apskatīties žurnālus ar aprakstiem, kādi dokumenti SAB arhīvā atrodami. Bet ar to sadarbība beigusies," norāda Maizītis.
"Mēs ar varu sūtām komisijas vadītājam arhīva aprakstus, ko nenāca un neiepazinās gadiem. Mēs savstarpējā sarakstē norādām. Beigās ar ierakstītu vēstuli būtībā ar varu tiek aizsūtīts arhīva apraksts, lai vispār būtu priekšstats par tiem dokumentiem, kādi atrodas TSDC. Nu, kur vēl vairāk izrādīt pretimnākšanu," piebilst SAB vadītājs.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ( V) atzinis, ka komisija tā vietā, lai "godprātīgi veiktu šo savu galveno pienākumu, ir iesaistījusies nekonstruktīvā un apjomīgā sarakstē ar mūsu ministriju. Ar citām valsts iestādēm".
Komisijas locekļiem un Izglītības ministrijai būtiski atšķiras viedoklis, kādam jābūt darba gala rezultātam. Ministrija sagaida plašu un dziļu pētījumu. Komisija ir nevis par pētniecisku, bet mehānisku pieeju - gala ziņojumā sola ieteikt kā VDK dokumentus klasificēt un grupēt.
VDK komisijas vadītājs Kārlis Kangeris atzinis, ka komisija ir "par" kartotēkas publicēšanu – "es redzu vienīgais ir, ka viņu publicē bez komentāriem. Jo viņu tad mēs publicējam kā bijušās VDK aģentu sastādīto kartotēku, par ko ir VDK atbildība. Nekāda Latvija valdība, nekas".
Šonedēļ sākusies datu bāzes "Delta" anonimizētās versijas nodošana no SAB Latvijas valsts arhīvam. Vecie dokumenti, kas kādreiz bija ierakstīti datu lentēs šobrīd visi ir digitalizēti, tomēr tur atrodamie cilvēku vārdi ir aizklāti. Un drīzumā ar tiem būs iespējams iepazīties ikvienam.
